XIV Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls no 9. līdz 16. martam
Šogad pianisma mūzikas svētku 8 koncertos piedalīsies 9 valstu 13 pianisti un 2 instrumentālisti (Latvija un Igaunija). Ar veselām trim pianisma zvaigznēm būs pārstāvēta Francija, pa divām –  Zviedrija, Krievija un Latvija, pa vienai – Kanāda, Itālija, Kuba (latīno džezs) un Brazīlija. Pieci koncerti ar orķestri notiks Liepājas teātrī, bet trīs klaviermūzikas solo koncerti – koncertzālē Graudu ielā.

Pianisma zvaigžņu festivāla dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais diriģents IMANTS RESNIS programmu veido un pianistus šim mūzikas forumam atrod un izvēlas jau 16. gadu.

– Maestro, ja vajadzētu pateikt vienā teikumā: ar ko šis festivāls atšķirsies no iepriekšējiem?
– Ar spožu programmu, vairākiem pirmatskaņojumiem Latvijā un izciliem, mūsu festivālā ilgi gaidītiem māksliniekiem – pianisma virsotnēm. Arī Liepājas Simfoniskā orķestra stabilitāte un izaugsme, kas kaldināta aizvadītajos gados, rosina gan pianistu, gan klausītāju uzticību.

– Savulaik festivāls tapa, domājot tikai par latviešu pianistiem. Tagad ne vienmēr spēlē mūsu mākslinieki, bet šogad no Latvijas priekšroka dota pašiem jaunākajiem.
– Dažādu objektīvu iemeslu dēļ ne vienmēr tas izdodas, bet tai jābūt festivāla tradīcijai. Šogad piedalīsies divi jauni latviešu  pianisti – Agnese Egliņa un Uģis Krišjānis. Arī festivālu svētdien Liepājas teātrī atklāsim tieši ar latviešu mūziku – ar Pētera Plakida “Mūziku timpāniem, klarnetei un orķestrim”. Pie klavierēm būs Agnese Egliņa. Viņa ir liepājniece un savulaik beigusi Liepājas Mūzikas vidusskolu. Tas ir sevišķi patīkami. Tāpat vērts pieminēt, ka Plakidis šo skaņdarbu vienmēr ir pats izpildījis un tagad festivālā to pirmo reizi spēlēs kāds cits. Domāju, ka tas būs interesanti gan pašam autoram, gan arī mūziķiem un publikai.

Nelielā sarunā nav iespējams izrunāt visu par festivāla programmu, tādēļ minēšu mūsu visu astoņu koncertu repertuārā tikai pašus neparastākos priekšnesumus. Atklāšanā spēlēs arī poļu pianists Kšištofs Jablonskis. Lai gan dzimis un uzaudzis Polijā, viņš pārstāv Kanādu, kur jau dzīvo pusi savas dzīves. Kšištofs Jablonskis nav aizmirsis savu dzimteni, bieži to apmeklē un tur koncertē, turklāt viņam Polijā ir sava studija un studenti. Ar viņu es iepazinos pirms gada Polijā, kur sastapāmies koncertējot, tad es viņu arī uzaicināju uz mūsu festivālu. Un kurš gan labāk varētu izprast un nospēlēt Šopēnu, ja ne poļu pianists! Šajā gadījumā var nosaukt vienu no tiem kurioziem, kad divi skaņdarbi, kas uzrakstīti 19.gadsimtā, vēl nekad nav skanējuši Latvijā. Runa ir par Šopēna “Krakovjaku” un “Fantasie brillante on Polish Airs”.

Trešais atklāšanas koncerta dalībnieks būs itāliešu pianists Džuzepe Andaloro. Viņu es neesmu dzirdējis spēlējam, bet zinu, ka viņš ļoti daudz uzstājas, ir viens no pazīstamākajiem pianistiem Itālijā. Arī Rahmaņinova 2.klavierkoncerts, ko viņš izpildīs, neprasa komentārus, jo šis skaņdarbs ir viens no pašiem populārākajiem un iemīļotākajiem klavierkoncertiem pēc Čaikovska 1.klavierkoncerta.

– Pirmdien, solo vakarā “No baroka līdz romantismam” Graudu ielas koncertzālē spēlēs tie paši trīs pianisti, kas atklāšanas koncertā. Ar ko šis muzikālais prikšnesums varētu saistīt uzmanību?
– Programma gan publikai, gan profesionāļiem būs ļoti interesanta. It sevišķi Johana Sebastiana Baha un Feručo Buzoni korālis “Nun komm der Heiden Heiland”, kas ir tehniski sarežģīts, krāšņs darbs. Un blakus arī ārkārtīgi populārā Bēthovena sonāte “Appassionata”. Tāpat komentārus neprasa Roberta Šūmaņa “Fantāzija” un Ferenca Lista “Ungāru rapsodija” vai Mocarta “Rondo”.

– Jau tradicionāli otrdien Liepājas teātrī atkal skanēs džeza mūzika ar nosaukumu “Latino džezs”.
– Pēdējos gados, varbūt zināmā mērā nevilšus, mūsu festivālā var dzirdēt ļoti dažādu stilu un virzienu džeza mūziku. Tādējādi mēs zināmā mērā paplašinām mūsu publikas zināšanas par to. Ja, piemēram, pērn dzirdējām flamenko džezu, tad šogad būs Kubas džezs. Tas ir un nav latino, jo Kubas latino ir kaut kas pats par sevi un atšķirīgs, tikai kubiešiem raksturīgs džeza novirziens, kuru spēlēs melnādainais pianists Rolando Luna kopā ar pastāvīgajiem festivāla viesmāksliniekiem – mūsu sitaminstrumentālistu Māri Briežkalnu un igauņu kontrabasistu Toivo Untsu. Koncerta programma tajā vienmēr nāk kā noslēpums un pārsteigums mums visiem.

– Trešdien solo vakara “No Dārziņa līdz Takemitsu” programma, šķiet, atspoguļos jaunākos muzikālos sacerējumus gan latviešu, gan pasaules mūzikā?
 – Tā var teikt, jo koncerta programma kopumā būs vienā ziņā patīkama mūzikas gardēžiem, citā – patriotiem, jo programmas uzdevums bija – 20. un 21. gadsimta mūzika. Jebkurā gadījumā runa vispirms ir par diviem jauniem pianistiem – Uģi Krišjāni, kurš pārstāv Latviju, un Gijomu Koppolu no Francijas. Krišjānis pērn saņēma jaundibināto Latviešu mūzikas balvu par latviešu jaunās mūzikas atskaņošanu un popularizēšanu. Koncertā viņa izpildījumā skanēs jaunās komponistes Gundegas Šmites darbs “Mercurium”, kas neapšaubāmi jau ir 21.gadsimta mūzika. Bet visu mūžu emigrācijā aizvadījušā Volfganga Dārziņa, Emīla Dārziņa dēla, mūzika Latvijā nebūt nav tik pazīstama, it sevišķi klavierdarbi. Tādēļ ārkārtīgi interesanti būs dzirdēt viņa “Treludes”. To pašu var teikt par nelaiķi komponistu Gundari Poni, kurš, starp citu, arī ir dzimis Liepājā, viņa tēvs te bija pazīstams ārsts – vēl viens Liepājas akcents. Pones skaņdarbu cikls saucas “Pastkartes no Kurzemes”. Šā gadsimta mūzikai pieder arī pašlaik Liepājā dzīvojošā amerikāņa Čārlza Grifina mūzika “Trīs dejas”. Tos visus atskaņos Krišjānis.

Mūsu festivālā savā laikā spēlēja un guva labus panākumus viena no pasaulē pazīstamākā japāņu komponista Toro Takemitsu mūzika “Upes tecējums”, franču pianists Gijoms Koppola šī koncerta otrajā daļā šoreiz spēlēs viņa “Nepārtraukto atpūtu”. Domāju, ka ārkārtīgi interesanti būs klausīties, kā 21.gadsimtā domā un komponē mūziku ķīniešu autors Gao Pings. Viņa skaņdarbs “Nakts aleja” uzrakstīts 2006.gadā. Ar šo programmu, ar visām tās odziņām, savā ziņā esmu pats sev noorganizējis dzimšanas dienas dāvanu (smejas).

– Ceturtdien Liepājas teātrī ar nosaukumu “Brāļu dubultkoncerts” turpināsies vēl viena festivāla tradīcija – uz skatuves būs divi flīģeļi. Turklāt atkal Jablonski, bet citi.
– Brāļi Jablonski ir dzimuši un auguši Zviedrijā un pat neprot poļu valodu. Kopā ar Kšištofu Jablonski viņi ar saviem līdzīgajiem uzvārdiem šajā festivālā ienesīs īpašu akcentu. Gandrīz varētu noorganizēt Jablonsku festivālu, bet tad vajadzētu sapulcināt visus, jo pasaulē ir vēl mūziķi ar šādu uzvārdu (smejas). Kaut vai viena no izcilākajām krievu pianistēm Oksana Jablonska. Kā zināms, Patriks Jablonskis viesojās pagājušajā festivālā, kad viņš lieliski spēlēja Hačaturjana klavierkoncertu. Viņa vecākais brālis Peters Jablonskis ir vēl slavenāks pianists par Patriku. Viņi koncerta pirmajā daļā spēlēs solo, bet otrajā – kopā ar orķestri. Brāļu izvēlētā programma ir spoža. Peters spēlēs Lista 1.klavierkoncertu, bet Patriks – Liepājā vēl nedzirdētās Ļutoslavska “Variācijas par Paganīni tēmu”, bet abi kopā – Mocarta Koncertu divām klavierēm ar orķestri.

– Ne mazāk intriģējošs gaidāms piektdienas solo koncerts, par ko jau vēsta pats nosaukums – “Paaudžu satikšanās”.
– Arī tajā būs dzirdama izcila mūzika un izcili pianisti. Skaņdarbi tehniski sarežģīti, īsti piemēroti tik fantastiskiem pianistiem. Krievu pianists Aleksejs Volodins ir ļoti jauns mūziķis, bet aktīvi koncertējošs un pasaulē jau ļoti pazīstams. Par to liecina viņa uzvara Gēzas Andas konkursā. Pasaule ir pilna ar visādiem konkursiem, bet tikai nedaudzi ir ļoti prestiži, starp tiem Gēzas Andas, karalienes Elizabetes, Čaikovska, Budapeštas Lista konkurss un vēl viens otrs. Tā ir garantija pati par sevi.

Kas attiecas uz franču pianisma grandu Žanu Bernāru Pomjē, tad tas bija mans sens sapnis – dabūt viņu uz mūsu festivālu. Pomjē kā ļoti jauns Čaikovska konkursa laureāts Latvijā viesojās pirms apmēram 30 gadiem. Tad viņš Mocarta klavierkoncertu, varu teikt, spēlēja die-vī-gi! Tagad Pomjē vairs nav jauneklis, bet klāt nākusi pieredze, muzikālā bagātība, viņš joprojām koncertē un spēlē izcili. Piektdienas vakara koncerts būs vienkārši izcils ar šiem divu paaudžu māksliniekiem un Baha un Rahmaņinova mūziku.

– Pats festivāls ir klaviermūzikas svētki, bet sestdienas koncertam Liepājas teātrī arī nosaukums “Lielais klaviermūzikas vakars”. Kāpēc šis īpašais uzsvars?
– Kopā ar orķestri spēlēs divi pasaules pianisma grandi: krievu skolu pārstāvēs Dmitrijs Baškirovs, bet franču skolu – Brižita Anžerē. Baškirovs ir jau leģenda, kas neprasa komentārus, arī mūsu festivālā viņš jau reiz bijis. Programmas ziņā tas būs izcils koncerta vakars. Festivālā būs atkal kārtējais jaunums – koncertā Baškirova izpildījumā skanēs Karla Filipa Emanuela Baha 4.koncerts klavierēm ar orķestri, par kuru es pilnīgi droši varu apgalvot, ka Latvijā tas nekad nav skanējis. Savukārt pazīstamā franču pianiste Brižita Anžerē kaut kad sen Latvijā ir viesojusies, bet viņas vārds mums tomēr nav plaši zināms. Taču tie, kuri skatās satelīta TV “Mezzo” kanālu, viņu var redzēt un dzirdēt ļoti bieži. Kad es Brižitas Anžerē piedāvātajā koncertprogrammas sarakstā ieraudzīju, ko viņa vēlētos spēlēt, nešaubīgi izvēlējos gan Šuberta/Lista “Fantaziju “Ceļinieks””, gan Ferenca Lista “Variācijas par Bēthovena “Atēnu drupas” tēmu”. Arī par šiem skaņdarbiem droši varu apgalvot, ka Latvijā tie nav spēlēti, ar orķestri noteikti ne.

– Ne katrreiz tā sanāk, ka noslēguma koncertā piedalās lielākās no zvaigznēm, jo mākslinieki nereti nospēlē un steidzīgi dodas tālāk savās koncertturnejās. Vai šogad tomēr būs veiksmīgākais variants?
– Festivāls tiešām izskanēs ar virsotnēm. Pomjē spēlēs Bēthovena 3.klavierkoncertu ar orķestri un Volodins – Ravēla Koncertu ar orķestri. Viņiem festivāla noslēgumā pievienosies pirmā bezdelīga no Dienvidamerikas – pati izcilākā brazīliešu un pasaulē ļoti pazīstamā pianiste Kristina Ortisa. Viņa mūsu klausītājus pirmo reizi iepazīstinās ar savas zemes komponistu mūziku: Eitora Villa-Lobuša “Brazīliešu bahiānu Nr.3”, ko, starp citu, Latvijā dzirdēsim pirmo reizi. Tajā jaušama Dienvidamerikas mūzikas saplūšana ar Baha mūzikas intonācijām.

Nobeigumā bez liekas pozas varu teikt – ja es kāda festivāla programmā ieraudzītu šādu repertuāru, tad nedomādams dotos turp gan mūzikas, gan pianistu dēļ.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Pianisma zvaigžņu festivāla mākslinieciskais vadītājs Imants Resnis.