“Šis
ir apmeklētāju rekordskaits uz kinoseansu Karostas cietumā,” atzina
Karostas glābšanas biedrības priekšniece Monta Krafte. Pagājušajā sestdienā tur
rādīja nepilnu pusstundu garo filmu par latviešu
aviācijas pionieri un vēsturiski pretrunīgi vērtēto personību Herbertu Cukuru,
bet pēc tam notika saruna ar šīs filmas veidotāju žurnālistu, Latvijas
patriotu, producentu un dokumentālo filmu autoru, arī Herberta Cukura fonda
pārstāvi Robertu Klimoviču.

Liepājā dzimušais H. Cukurs bija izcils latviešu
aviators. R. Klimovičs uzsvēra – viens no izcilākajiem latviešiem mūsu
valsts vēsturē. Pagājušā gadsimta 30. gados viņš kļuva slavens ar saviem
lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu, kas
aprakstīti arī grāmatās. Nacistu okupācijas laikā Cukurs bija ritošā sastāva
pārraugs Arāja komandā, kā uzsvēra filma producents: vienkāršs garāžas pārzinis.
1946. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Latīņamerikā. 1965. gada 26. februārī
grupa Izraēlas slependienesta “Mossad” kaujinieku Cukuru Urugvajas
galvaspilsētā Montevideo zvērīgi nogalināja. Tāds ir īsais stāsts par slavenā
bijušā liepājnieka gaitām tepat dzimtajā pilsētā un pasaulē. 25 minūšu garā
filma, kas, kā atzinās filmas producents, ir tikai piektā daļa no nofilmētā, ir
stāsts par Cukura dzīves beigu daļu.

Pētot slavenā liepājnieka gaitas un nāves apstākļus, R. Klimovičs
devies filmēt gan uz Latīņameriku, gan ASV. Viņš pats stāstīja, ka braucis uz
dullo, nezinot, vai izdosies iecerētais un vai cilvēki ar viņu vispār runās
un galu galā vai filmēšanas grupu pašu nearestēs. Filmas producents atzinās, ka
viens no riskantākajiem bija brauciens uz ASV, lai Lasvegasā tiktos ar Abrahamu Šapiro – ebreju, kas ir vienīgais dzīvais
liecinieks tam, ka Cukurs, kuru vaino milzum daudz ebreju nogalināšanā Otrā
pasaules kara laikā, viņu glābis no drošas nāves, taču grāmatā “Rīgas
Bendes nāve”, kas izdota pēc Cukura noslepkavošanas, viņa it kā sniegtā
liecība kalpo par pierādījumu Cukura nelietībām. Šīs filmas veidotājiem Šapiro
kameras priekšā apgalvoja, ka tādu liecību, kāda minēta grāmatā, nemaz nav
sniedzis. Viņš bija pārsteigts par tādu pavērsienu, jo laikā, kad liecība
datēta, viņš jau esot atradies otrā pasaules malā – ASV un nekādi nav varējis
būt Minhenē, kur it kā liecinājis!

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 19. novembra numurā.

#kvards-20131119-05#