“Mēs šo filmu taisījām diezgan ilgi – četrus gadus. Ceļš nebija viegls,” tiekoties ar skatītājiem pirms spēlfilmas “Tas, ko viņi neredz” seansa, atklāja kinodarba režisors Staņislavs Tokalovs. Pēdējā posmā pat vākts finansiāls atbalsts. Taču viss izdevies, un “esam gatavi rādīt jums filmu”. Uz tikšanos ar skatītājiem bija ieradušies arī filmas producents Guntis Trekteris un aktieris Andris Keišs.

Sestdien uz īpašo seansu un tikšanos ar filmas “Tas, ko viņi neredz” radošo grupu bija ieradušies vairāki desmiti interesentu, novēroja redakcija. Taču kinozālē vēl bija brīvu vietu. Režisors S.Tokalovs pastāstīja, ka, veidojot filmu, visgrūtāk bijis tieši ārstu un mākslīgā intelekta temats. “Neesmu ne ārsts, ne zinātnieks,” viņš skaidroja, un sacīja, ka katrā no jomām iedziļināšanās prasījusi diezgan ilgu laiku, lai tajās varētu justies brīvi. “Kā medmāsai jāpaceļ pacients, uz kāda līmeņa šobrīd mākslīgais intelekts ir,” režisors minēja dažus no jautājumiem, uz kuriem meklējis atbildes, konsultējoties arī ar šo jomu speciālistiem.

“Man šī filma ir par attiecībām. Tas ir stāsts par to, kā divi cilvēki meklē viens otru,” atzina S.Tokalovs, un uzsvēra, ka mēģinājuši dziļi strādāt pie mizanscēnām, emocijām, savstarpējām attiecībām.

Tam laika veltīts visvairāk. “Cilvēku attiecības – tas nav vienkāršs temats. Ļoti sarežģīts. Mēģinājām iet soli tālāk un dziļāk, lai vārds mīlestība nekļūst par kaut kādu košļājamo gumiju vai kokakolas reklāmas plakātu, kurā divi cilvēki skūpstās un pa vidu pudele.” S.Tokalovs norādīja, ka daudzas lietas uzrakstītas ar akvareļkrāsām. “Ja ļausieties, filma ļoti daudz ko jums dos,” vēlēja režisors.

Savukārt Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, atzīstoties, ka arī no medicīnas savā dzīvē ir ļoti tālu, nedaudz ieskicēja savu varoni: “Atveidoju ārstu, kurš ir vairāk organizētājs. Filmā pārstāvu attiecību līniju. It kā spēlēju pašu labāko cilvēku pasaulē, bet varbūt tā nemaz nav. No kuras puses to paskatās. Ja no galvenās varones, tad mans varonis jums būs ne pārāk simpātisks.” A.Keišs izteicas komplimentu režisoram par to, ka ļāvis savam tēlam noticēt līdz galam, to iemīlēt bez liekulības. Kad A.Keišs noskatījies filmu, tā neesot atlaidusi kādas trīs dienas. “Es jūs negribu nekādā veidā ietekmēt, bet tā ar mani notika,” atminējās aktieris. Tikšanās noslēgumā viņš uzlika galvā liepājnieka Kristapa Borziņģa pārstāvēta basketbola kluba Ņujorkas “Nicks” cepurīti, sakot, ka šādi jūtoties Liepājai tuvāks. Tas skatītājos raisīja smaidus, un aktierim tika veltīti skaļi aplausi.

“Filma ļoti laba. Var notvert ļoti dziļas emocijas,” pēc noskatīšanās sacīja Andris. Esot patikusi skaņu režija, arī operatoru darbs. “No cilvēku sejām, ķermeņiem bija vesela bilde.” Andris gan pamanījis mazas detaļas, kas nojaukušas autentiskumu. “Fotogrāfijas bija printētas, lai gan bija domātas kā vecas bildes no albuma.” Puisis uzteica Keiša tēlu, tas bijis tiešām lielisks. “Perfekts viņam.”

Savukārt Laima sacīja, neesot gaidījusi, ka darbs būšot tik labs. Viņasprāt, tas, ka filma ir krievu valodā, neesot slikti.

“Varbūt ieinteresēs vairāk cilvēku,” viņa sprieda.

Bet Māras kundze atzinās, ka, noskatoties filmu, ir divējādas sajūtas. “Īstenībā man ir jādomā, vai maz visu sapratu līdz galam. Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem patīk vienkāršāk. Un zinātniskā fantastika nav mans žanrs.” Filmā bijušas lietas, kam Māras kundze nespējusi noticēt līdz galam, piemēram, ka cilvēks no tik smaga stāvokļas var tik īsā laikā atkopties. “Bet katrā ziņā nenožēloju, ka atnācu. Man patīk paskatīties, kas latviešu kino ir radīts jauns.”

S.Tokalova debijas spēlfilmas “Tas, ko viņi neredz” žanrs ir psiholoģiska drāma ar zinātniskās fantastikas elementiem. Filmas atslēgas tēls, kurš redzams teju katrā kadrā, ir medmāsa Elza, tādēļ režisors ļoti rūpīgi meklējis vispiemērotāko lomas atveidotāju, līdz atradis to Krievijā, un tā ir aktrise Katerina Špica. Arī viņas partneris Nikolā ir Krievijas aktieris – Jevgēņijs Tkačuks. Tas ir bijis iemesls filmu uzņemt krievu valodā ar latviešu titriem.