14.novembrī pulksten 16 folkloras centrā ”Namīns” notiks Mārtiņdienas svinības. Latviešu tradīcijas un tautu dziesmas palīdzēs iepazīt folkloras kopa ”Ķocis” Solveigas Kūlaines vadībā, bet Kurzemes zeķu rakstu izadīšanas prasmēs dalīsies Ilma Rubene, informē  folkloras kopas ”Atštaukas” pārstāve Krista Lapiņa.

Kopš 2003.gada folkloras centrā ”Namīns” ikviens interesents aicināts uz latviešu gadskārtu svētku svinēšanu un latviešu tradīciju iepazīšanu.

”Kā katru gadu, svinēsim arī Mārtiņus, jo mazie liepājnieki aug lieli, viņi labprāt iet rotaļās, min mīklas, dzied dziesmiņas un iepazīst latviešu ēdienus,” stāsta folkloras kopas ”Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja.

Šajā reizē folkloras centru ”Namīns” pieskandinās folkloras kopa ”Ķocis”, kuras dalībnieki ir dūšīgi latviešu tautas dziesmu pazinēji un dziedātāji.

”Mums, kundzēm gados, ir liels prieks, ka aug jaunā paaudze, kura saudzē un kopj latviešu mutvārdu daiļradi, izprot un praktizē gadsimtiem mantotas tradīcijas. Mūsdienās bērni māca savus vecākus, tāpēc cenšamies folkloras centrā ”Namīns” uzturēt šo gaisotni, lai bērni gūtos iespaidus aiznestu arī mājās”, atzīst Ināra Kalnarāja.

Lielākajiem liepājniekiem būs iespēja satikt daiļamatmeistari Ilmu Rubeni, kura stāstīs un rādīs, kā Kurzemes zeķi atšķirt no citu novadu zeķu rakstiem, kas raksturīgs tieši Kurzemes novadam.

Mārtiņdiena pēc senlatviešu tradīcijām ir bagātīgi rudens svētki, kas ieskandina ziemas sākumu. Mārtiņos sākas arī ķekatu jeb masku gājienu laiks, kad ļaudis staigājuši no mājas uz māju, ietērpušies interesantās maskās un mielodamies ar rudens veltēm. Latviešiem Ūsiņš ir rīta ausmas teiksmu dēls, kam pretī nostājas Mārtiņš kā Saules dilšanas teiksmu dēls. Latviešu dainas Mārtiņu un Ūsiņu liek pārī ar to ievietošanu pretējos punktos gadskārtas tecējumā, kas redzams no aprakstītām norisēm dabā un tālāk rod apstiprinājumu senā kalendāra iekārtojumā.