Ceturtdien, 26.jūlijā pulksten 17 folkloras centrā ”Namīns” norisināsies Annas dienas svinības un tiks iepazīti īstu latviešu saimnieču talanti, portālam vēstīja Krista Lapiņa. Pasākumā uzstāsies sieviešu deju kolektīvi ”Līva” un ”Rietumvējš”, Rucavas kapela ” Parupīte”, bet ar tautasdziesmās un folkloras zināšanām visu kopā vīs folkloras kopa ”Atštaukas”. Bet zālīšu pazinēja Vaira Kārkliņa rādīs un stāstīs, kā mūsdienu ikdienu padarīt zaļāku.

Annas ir jauno laiku atzīmējamā diena un arī paražas, kas saistītas ar Annu, latviešu folklorā ir salīdzinoši jaunas. Annas ir saimnieču diena, tāpat kā Jēkabi saimnieku diena.

”Pēc dainām, Anna ir viena no Māras meitām. Annai latviešu mitoloģijā doti konkrēti uzdevumi. Viņa bijusi atbildīga par aitu veselību un mīkstu vilnu. Vienlaikus Annas diena bija saimnieču diena, kad notika lieli gadatirgi, kur satikās pārdevēji ar pircējiem, bet jauniešu vidū šis datums nozīmēja iepazīšanos. Annas dienā vēroja pīlādžus. Ne tikai domājot par jauno saimnieci, kas ienāca mājā, bet arī, lai skatītos, kāda būs ziema un pat nākošā vasara. Ogu ķekaru daudz un tajos jau sārtums. Tas nozīmē, ka nākošais pavasaris būs mitrs. Annas dienā vēro lazdas un riekstus. Ja riekstu daudz un ne tikai pārīšos, bet arī trīnīšos un piecīšos, tad tas nozīmē, ka jaunajam pārim (jaunajiem saimniekiem) būs ražena ģimene un laba saimniekošana”, stāsta folkloras kopas ”Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja.

26.jūlijā ikviens interesents aicināts uz folkloras centru ”Namīns”, lai baudītu deju priekšnesumus, jestru muzicēšanu Lejaskurzemes vienīgās kapelas ”Paurupīte” izpildījumā, kā arī Nīcas etnogrāfiskā ansambļa uzstāšanos. Tautas tradīcijas, paražas un ticējumus kopā vīs namamātes – ”Atštaukas”. Savukārt ziedu dizaina studijas ”Liepzars” vadītāja Vaira Kārkliņa stāstīs un rādīs, kādus augus var izmantot mājas tīrīšanai, veļas mazgāšanai, kādas zālītes ievākt veselībai un mundrumam, gatavojoties tumšajam ziemas periodam.

”Lielās latviešu saimniecības vadīja sieviete – bieži vien tieši Anna, kas simbolizēja pamatīguma, nosvērtības un kārtības ieviešanu. Saimniece tur mājas rūpi, seko, lai visi paēduši, lai visi veseli, lai visi darbi laikā izdarīti. Mājas saimniece bija arī tradīciju glabātāja un nodeva zināšanas jaunajai paaudzei. Saimniece bija laba dabas vērotāja un likumsakarību pazinēja, viņa zināja, ka viss ir atrodams dabā un daba ir jāciena”, stāsta Ināra Kalnarāja.

Annu jeb saimnieču dienas svinībās aicināts piedalīties ikviens interesents.