Ar trim dažādiem notikumiem – izstādi ”Melnais caurums”, skaņas instalāciju ”Dzintara diptihs” un robotu orķestra koncertu – sācies trešais Liepājas mākslas forums, kas četru dienu garumā līdz pat svētdienas vakaram kopā piedāvā 16 dažādus kultūras notikumus. ”Mēs uzskatām jūs visus par dalībniekiem neatkarīgi, vai piedalāties kādā diskusijā vai esat atnākuši kā klausītāji. Mākslas darbi pastāv tikai tad, kad jūs uz tiem raugāties, satiekaties vai piedzīvojat,” foruma atklāšanā uzsvēra tā satura veidotāja, koncertzāles ”Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

Kas tad ir Liepājas mākslas forums? ”Liepājas mākslas forums ir mūzikas, vizuālās mākslas, teātra un dejas mākslu, dažādu starpžanru un tehniku satikšanās vieta,” atklāšanā sacīja B. Bartkeviča. ”Liepājas mākslas forums iepazīstina ar mūsdienu mākslas formu un tematu daudzveidību, aicina sajust un piedzīvot, atklāt vai saprast ko jaunu par mākslu šodien vai vienkārši pašam saprast ko vairāk par sevi.” Viņa atzina, ka ir padarīts milzīgs darbs, mudināja plūkt bagātīgus augļus. Pirmajā foruma dienā tādu bija trīs.

Pirmais. Izstāde ”Melnais caurums”.

Izstāde ”Melnais caurums” koncertzālē notiek sadarbībā ar mākslas centru ”Totaldobže” un apvieno piecus neatkarīgus mākslas projektus. To autorus kopā pulcinājis ”Totaldobžes” vadītājs Kaspars Lielgalvis, kurš seko līdzi mākslinieku radošajām aktivitātēm un interesantākās idejas aicina īstenot. Koncertzālē mākslas projektus var apskatīt dažādās koncertzāles vietās. Pirmais stāvs ir jauno mākslinieču Māras Straumes un Gitas Strazdiņas pārziņā. Māra gleznu sēriju ”Es gribu. Man vajag” ierosinājušas daudzdzīvokļu māju tukšās sienas, kurās kāda iegribas dēļ patvarīgi izveidots logs vai logi. Bet Gitas Strazdiņa darbā ”Koks. Ezers. Māja” meklē netradicionālus izteiksmes veidus kokgriezuma tehnikā. Mazliet augstāk ēkā – 3. stāvā pie liftiem izveidota melna noslēgta telpa, kurā var iepazīties ar nelielu daļu no mākslinieka Kaspara Lielgalvja un komponistes Lindas Leimanes projekta, kura centrā ir koks kā sociāla būtne bez pārvietošanās iespējām. 6. stāva telpa ”Civita Nova” ir vieta, kur klausīties. Tur skaņu mākslinieks un komponists Voldemārs Johansons piedāvā skaņas instalāciju ”Aptuvenais skaitļotājs”, kam pamatā ir neparedzamība un nejaušība. Bet tajā pašā stāvā tuvāk restorānam ”Tinto” vietu savai instalācijai – altārim ”Paradīzes apskāviens” radusi fotogrāfe Ilze Vanaga. ”Visi darbi, ko es taisu, rodas no iekšējas nepieciešamības. Piemēram, tīrīt bēniņus. Un es parasti ļaujos, jo tas noteiktu uz kaut kurieni ved,” paskaidroja māksliniece. Instalācijā viņa centusies atklāt personisku sajūtu par mīlestību un drošsirdību.

””Lielajā dzintarā” es jūtos ļoti labi, bieži apmeklēju koncertus. Cenšos atnākt arī uz pasākumiem kā šis. Šodien savdabīgs un interesants. Neparastāks nekā citi,” par izstādi sacīja pensionāre Lauma Reinfelde.

”Izstāde kā izstāde. Akupunktūra ir interesants koncepts. Mani grūti pārsteigt. Ja tu tajā jomā darbojies, pats taisi darbus un piedalies izstādēs, tu aptuveni zini, kā viss strādā. Bet Johansona darbs ir ļoti labs. Viņš vienmēr ir uzdevuma augstumos. Tas laikam ir labākais, ko esmu redzējis šeit,” vērtēja jauno mediju mākslas pārstāvis Māris Dejus un pastāstīja, ka grasās doties arī uz citiem foruma pasākumiem.

Otrais. Skaņu vide ”Dzintara diptihs”.

”Dzintara diptihu”, kas ir veltījums ”Lielajam dzintaram”, veidojis spāņu komponists un skaņas mākslinieks no Somijas Hosuē Moreno, kurš tās atklāšanā jutās īpaši. Hosuē ceļojums līdz tādam viņam ļoti būtiskam notikumam mākslinieciskajā karjerā sākās mazā pilsētiņā Spānijā, kur viņš studēja kompozīciju, vēlāk mācības turpināja Valensijā un pēc tam Somijā, kur mākslinieks tagad dzīvo. Par koncertzāli viņam pastāstīja tās audiovizuālais inženieris Dāvis Ozoliņš, kas ir Hosuē studiju biedrs. Kad skaņradis te ieradās, saprata, ka vēlas te radīt darbu. Un viņam tika ļauta pilnīga radošā brīvība, par ko Hosuē bija ļoti pateicīgs. Viņš padarījis koncertzāli par milzu instrumentu – fasādes stikls vairāk nekā trīsdesmit punktos tiek ievibrēts un raida skaņu. Savā instalācijā viņš izmanto skaņu akupunktūras principu, kurā impulss, kas radīts vienā punktā, rezonē daudz plašāk par to. Abstraktās skaņas un to kombinācijas, kas raisa asociācijas par koncertzāli kā par dzīvu organismu, var klausīties divās pusēs koncertzālē.

Un pēc skaņu akupunktūras instalācijas atklāšanas cilvēki uzkavējās, lai paklausītos. Taču pūļa kņada mazliet traucēja. Vēlāk tā pierima, un klausītāji varēja labāk koncentrēties skaņu rakstiem un ļauties iztēlei. ”Ļoti interesanti. Kaut kas jauns un neredzēts, nedzirdēts līdz šim. Ļoti interesanti, ka Liepājā notiek kaut kas tāds, ko cilvēki līdz šim nav piedzīvojuši,” pirmajos iespaidos par šo skaņu vidi dalījās Daiga Holma, kura speciāli uz forumu bija atbraukusi no nometnes Akmeņragā.

H. Moreno veidotā skaņu vide ”Dzintara diptihs” koncertzālē būs pieejama veselu gadu. Un mākslinieks sola, ka apmeklētājus ”Lielajā dzintarā” vienmēr sagaidīs kaut kas jauns, skaņu kombinācijas nekad neatkārtosies.

Trešais. Robotu orķestris

Beļģu komponista un inženiera, avangarda mūzikas profesora Godfrīda Villema Rāsa robotu orķestris un lekcija bija ieinteresējusi pāris simtus klausītāju. Un avangarda mūzikas profesors iesāka savu uzrunu klātesošajiem ar atvainošanos par to, ka nerunā latviešu valodā. Taču tulkojums no angļu valodas tika nodrošināts. Kāpēc mūsdienu mūzika jāspēlē ar 18. un 19. gadsimta mūzikas instrumentiem? Lai paskaidrotu, kāpēc uz skatuves atrodas robotu orķestris, harismātiskais runātājs atkāpās tālu pagātnē, savā bērnībā, kurā dažādi nejauši notikumi noveda pie viņa apzinātas intereses par mūzikas instrumentu robotiem un pie atteikšanās spēlēt seno mūziku. G. V. Rāsam ir ap 70 robotu instrumentu, bet uz Liepāju viņš atvedis 13. Tie izskatās tehniski sarežģīti, veidoti līdzībās ar jau agrākos gadsimtos radītiem instrumentiem. Pamatā tie ir pūšaminstrumentu un perkusiju un sitaminstrumentu roboti, arī ierīce, kas ļauj flīģeli spēlēt, izmantojot arī visus taustiņus uzreiz. Robotu orķestrī nav stīgu instrumentu, jo rokas kustību, kas rada instrumentā skaņas, robotam grūti atdarināt. Taču profesors sacīja, ka mēģinājis radīt, piemēram, čellu ar 12 stīgām.

Koncerta daļā robotu orķestris atskaņoja dažādu komponistu, arī paša profesora radītus vai programmētus skaņdarbus. Un to izpildījums apliecināja, ka cilvēks tehniskajā ziņā ar šiem instrumentiem sacensties nevar. Koncertlekcija bija izglītojoša un pārdomas rosinoša.

”Ja neredzētu, ka te ir tādas mašīnas, ja tas skanētu pa radio, es nevarētu pateikt, vai orķestris spēlē vai mašīnas. Bija interesanti,” pēc koncertlekcijas atzina mediķe Guna Pelnēna. ”Man bija pārsteigums, ka tādu mūziku var radīt elektroniski. Nekad par to nebiju aizdomājusies.”

Daudzi pēc koncerta vēl uzkavējās, lai neparastos instrumentus apskatītu tuvāk. ”Savdabīga lieta,” par koncertu sacīja Liepājas viesis Aldis Buks. Viņu vairāk interesēja instrumentu tehniskā puse, elektronika. Un viņš bija atnācis izpētē. Ar Godfrīda Villema Rāsa neparastos instrumentus koncertzālē ”Lielais dzintars” 1. stāvā ikviens varēšot apskatīt līdz foruma beigām. Liepājas mākslas forums turpināsies līdz svētdienai.

39Skatīt galeriju