Gan pieredzējušie, gan pavisam jauni aktieri kultūras namā “Wiktorija” iejūtas lomās, izrādi varēs noskatīties divos atšķirīgos sastāvos.

Režisore atzīmē, ka Liepājai Zviedrijā ir divas sadraudzības pilsētas – Helsingborga un Nineshamna – un par draugiem kaut kas būtu jāzina, bet teātriem Liepājā īsti nav bijis saskares ar zviedru dramaturģiju.

“Sāku pētīt zviedru lugas, un šī mani patiešām uzrunāja, jo ģimenes problēmas un termins “zviedru ģimene” jau sen eksistē.

Vai tad mēs esam citādāki? Droši vien neesam, kaut kas ir arī latviešu ģimenēs sastopams,” stāsta D. Kandevica.

Scenogrāfiju izrādei veido, kā arī mūziku tai sacerējusi Madara Gruntmane. Liepājnieci plašāk pazīstam kā dzejnieci, taču viņa nesen pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru.

Luga Latvijā bijusi samērā daudz iestudēta, tostarp amatierteātros. Tāpēc D. Kandevica gribējusi to ielikt jaunos rāmjos, pieaicinot jaunu un radošu mākslinieci.

“Izrāde ir par sarežģītām attiecībām, par robežlīnijām, kuras aizmirstam novilkt. Tāpēc scenogrāfija nāk palīgā ar sarkanajām līnijām, kuras parāda nosacītu “Stop” signālu,” stāsta M. Gruntmane.

Uz izolācijas materiālu blokiem skatuves telpā ir uzraksts “Siltinātājs”, kas vēstī par aukstām, nesakārtotām un nepareizām attiecībām ģimenē, un scenogrāfija satur vēstījumu, ka kaut kas būtu jāmaina.

“Atgriezties Liepājā man vienmēr ir diezgan emocionāli.

Esmu šeit pabeigusi mūzikas koledžu kā pianiste, un nu man bija iespēja savas prasmes izmantot arī kā mūzikas autorei,” saka māksliniece, kurai speciāli teātra izrādei radīta mūzika būs ugunskristības.

Izrāde iestudēta divos sastāvos, jo Liepājas Neatkarīgajā teātrī trupa ir plaša un jārod iespēja katram spēlēt lomas, atzīst režisore.

Pieredzējušais aktieris Ainars Krūms atveido Frēdriku – vīru vienai no trim māsām. Ģimenē ir vairāki bērni, bet uz skatuves parādās tikai jaunākā meita Tanja.

“Stāsts ir par to, kas notiek jebkurā sabiedrībā, – ģimene nesaprotas, ir atsvešināta un ļoti reti sanāk kopā,”

viņš pastāsta.

Līdz ar to tikšanās reizēs sākas strīdi par neko – sakrājušās aizdomas, neizrunātais, un šādi kašķi var ilgt gadiem, bet bērni paliek novārtā.

“Jānotiek kaut kam, lai cilvēki saprot, kas dzīvē ir svarīgs un primārs,” pauž A. Krūms.

Inesei Indriksonei ir vecmāmiņas loma. “Nekas svešs nav, jo pati esmu vecmāmiņa. Taču no tēla ļoti grūti izlobīt kaut ko laukā. Vai viņa varētu būt nervoza vai drūma… Izlēmu, ka būšu kārtīga vecāmamma, mazliet moderna un stingra,” viņa atklāj. 

Vecmāmiņa pārdzīvo par visām meitām, kurām ir problēmas ģimenēs, bet vislabākais kontakts ir ar mazmeitu. “Jo neviens cits viņu negrib uzklausīt,” piebilst Tanjas atveidotāja Beāte Bērziņa.

Tanja paliek stāvoklī no tantes topošā vīra, rakstnieka Tūmasa. Aktrise stāsta, ka šādu tēlu vēl neesot spēlējusi un ir ļoti interesanti strādāt un saspēlēties.

Šī meitene savā ģimenē nejūtoties ērti, grūti sadzīvot ar vecākiem. “Ar Tūmasu viss notiek ļoti impulsīvi, jo Tanja ir meitene, kura izdomā, ko grib, un to arī dabūs,” pastāsta Beāte. 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.