Pēdējās divas nedēļas liepājnieki var novērot šos jauniešus Liepājas ielās ar zīmēšanas lapām, zīmuļiem un krāsām rokās.

Viņus uzrauga un pie reizes konsultē viņu skolotāji, kuri instruē par zīmēšanas procesu un vēlamo rezultātu.

Tiesu, Republikas un Vītolu ielas apkaimē “Kurzemes Vārds” sastop LMMDV 1. kursa audzēkņus, kuri mācās arhitektūras un interjera dizaina programmās.

Viņi zīmē topošo dzīvojamo māju Vītolu ielā – šobrīd tajā notiek aktīva būvniecība.

“Esam darba vides klātbūtnē, kur notiek aktīva celtniecība.

Jauniešiem ir uzdevums izveidot kompozīciju no bagātīgās, bet arī reizē haotiskās vides.

Viņiem ir jāatlasa, ko grib parādīt savā zīmējumā un ko no redzētā izņemt, kas nav nepieciešams,” skaidro zīmēšanas skolotājs Juris Pasternaks.

Šādas zaļās prakses Mākslas vidusskolā nav nekas absolūti jauns – tādas šajā skolā, jo īpaši pavasarī un vasarā, notikušas vienmēr, tādai gājuši cauri visi, kuri šeit mācījušies.

“Katru dienu divu nedēļu garumā ejam ārpus telpām – uz ielām, jūrmalā, parkā, dažādās vidēs, kur mācās apgūt, zīmējot to, ko redz vidē,

veidot kompozīciju, izmantot dažādus materiālus – zīmuli, rapidogrāfu, ūdenskrāsas,” skaidro skolotājs.

Zaļās prakses ir visiem 1. kursu studentiem, lai tādējādi nostiprinātu zīmēšanu, zināšanas, pilnveidotos.

“Tā ir iziešana no telpām, kur esam izstrādājušies no rudens, ziemā, bet dabā un vidē ejam pavasarī un vasarā. Agrāk arī uz laukiem izbraucām, tagad vairāk darbojamies Liepājā,” saka skolotājs.

Piektdien skatē audzēkņi atrādīs, ko divu nedēļu laikā paguvuši izdarīt, ko iemācījušies, pie kā jāpiestrādā. 

Viena no plenēra dalībniecēm ir Annija Riķīte. Jauniete Liepājā ieradusies mācīties, bet viņas dzimtā puse ir Talsi.

“Tur ir bērnu mākslas skola, bet nav vidusskolas.

Liepāja likās foršāka pilsēta par Rīgu, tāpēc braucu šeit mācīties,”

skaidro meitene.

Viņas darbs tobrīd, kad viņu uzrunājam, ir tuvu gatavam.

“Grūtākais ir uzzīmēt to, kā tu to redzi. Daudz var iznākt kļūdīties, tostarp šķībi uzzīmēt. Jāierauga svarīgākais, bet kaut kas jānoņem nost. Ņēmu ēkas formu, bet neiekļāvu smalkos elementus kā ķieģeļus, ko no attāluma tā nevarētu pamanīt,” skaidro audzēkne.