Mākslinieks Madars Vīlisters, sastapts izstādes iekārtošanas brīdī, norādīja, ka izdegšana nav saistāma tikai ar darbu, lai gan tieši darba vide ir viena no vietām, kur cilvēki ar to sastopas visbiežāk.

“Neteiksim, ka tas notiek tikai darbā, bet tā ir ļoti populāra vieta, kur tas notiek visbiežāk,”

viņš vērtēja.

Izstāde tapusi, balstoties arī autora personīgajā pieredzē. Pati pirmā skulptūra radīta jau pirms desmit gadiem, tikai nekur nebija izstādīta.

Bet sākotnēji projekts “Izdegšana” nemaz neesot bijis iecerēts kā mākslas izstāde. Tas aizsācies ar cilvēku pieredzes stāstiem, kas publicēti projekta mājaslapā un sociālās tīklošanās vietnēs.

“Mums likās, ka mūsdienās viss apkārt ir tik mākslīgs un samākslots – televīzijā, sociālajos tīklos… Mēs vairs nezinām, kas ir īstenība.

Tāpēc sākām ar cilvēku stāstiem. Tie ir bez rediģēšanas, tādi, kādus cilvēki paši iesūtīja,”

atklāja mākslinieks.

Atsaucība bijusi liela, pieteikušies vairāk nekā 120 cilvēku.

“Bijām tik pārsteigti, ka sapratām – šī tēma ir “jāšauj vaļā”. Es mēnesi negulēju darbnīcā, veidoju darbus, un tā tapa šī izstāde,” teic mākslinieks.

Izstādē skatāmi septiņi laikmetīgās mākslas darbi. Tajos parādās izdegšanas dažādās izpausmes – emocionāls izsīkums, zaudēta enerģija, izdegšana mīlestībā, sportā, darbā un attiecībās ar sevi.

Vienojošs motīvs darbos ir sērkociņš, kas kļūst par kādu cilvēka daļu.

“Ar izdegšanu var asociēties arī kas cits, ne tikai sērkociņš, arī spuldze iedegas un kādreiz izdeg,”

skaidro M. Vīlisters.

Īpaši personisks ir darbs par bērnu. M. Vīlisters stāsta, ka pats audzina meitu, un laikā, kad bijis izdedzis, sapratis, cik maz bērnam var dot cilvēks, kuram pašam vairs nav spēka – nevar iedot nekādu enerģiju vai siltumu.

“Tā būs jebkuram – mēs neko nespēsim dot citam, ja paši būsim galīgi izdeguši un nesavākušies,” viņš saka.

Lielākais izstādes objekts ir 600 kilogramu smags sērkociņš, uz kā sēž pārdomās iegrimis cilvēks.

“Tas ir brīdis, kad tev zem kājām viss ir izdedzis. Tā ir kā zemeslode,”

stāstīja mākslinieks.

Bet reizē viņš atzina, ka negrib skatītājam sacīt priekšā, dot kādu pareizo skaidrojumu. Darbi apzināti atvērti interpretācijai, lai gan attēlotas daudzas paša dzīves situācijas.

Viņš uzsver, ka viens no projekta mērķiem ir mazināt kautrēšanos un bailes runāt par izdegšanu. Projektu veidojis ar cerību, ka kāds izstādē ieraudzīs sevi un aizdomāsies.

Liepājā izstādei izvēlēts “Impact Hub Liepāja” pagalms. Projekta autora vērtējumā šī vieta labi sasaucas ar izstādes tēmu, jo tā arī ir saistīta ar darba vidi, idejām un cilvēku satikšanos.

Izstāde ir ceļojoša, un tās veidotāji plāno to rādīt arī citviet Latvijā un, iespējams, ārpus valsts.

M. Vīlisters uzsver, ka iecere nav tikai vadāt mākslas darbus no vienas vietas uz citu. Projektu paredzēts papildināt ar sarunu vakariem, speciālistu līdzdalību un jauniem cilvēku pieredzes stāstiem.

Liepājā izstāde būs skatāma līdz 27. augustam, apmeklējums ir bez maksas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.