Foto: Puksītis turpina iepriecināt bērnus. Autori atklāj jau trešo grāmatiņu par lasītāju iemīļoto ezīti
Klātesot autoriem Rasai Bugavičutei-Pēcei, Sandim Pēcim un ilustratorei Lienei Vilmanei, bibliotēkā “Varavīksne” atklāta jau trešā grāmatiņa par ezīti Puksīti. Ar radošo komandu tikās 1. un 2. klašu skolēni, starp kuriem bija īsti grāmatiņas fani, kas pasaciņām sižetus zina no galvas.
liepajniekiem.lv
Uzcītīgajiem mazajiem lasītājiem Rasa un Sandis atklāja, kā viss sācies. Viņi ir no tiem vecākiem, kuri paši izgudro pasakas saviem bērniem pirms gulētiešanas.
Un, kad “Latvijas Radio 2” piedāvājis sadarbību – katru dienu radīt pa pasaciņai, viņi piekrituši.
“Es esmu cilvēks, kurš raksta, bet Sandis ir cilvēks, kurš spēlē teātri. Mums bija fantastisks radošais process. No rīta pasakas tika rakstītas, dienas laikā tās ierunājām, bet vakarā atskaņoja radio.”
Lai pierādītu, ka Sandis ir audiopasaku īstā balss, viņš atveidoja gan Puksīti, gan lācēnu Rokiju, gan skolotāju Loretu, liekot iespurgties mazajiem klausītājiem.
Sākotnēji bijusi doma rakstīt pasakas pāris mēnešiem, bet sanācis vairāk un tapušas 192 pasakas. Kā Puksītis nonāca taustāmās grāmatās?
“Man jau bija laba sadarbība ar “Latvijas Medijiem”. Tā nu es aizsūtīju visas sacerētās pasakas izdevniecībai, kas pa drusciņai tās pārvērš grāmatiņās. Un nodod jums lasīšanai.
Nevis tikai, lai klausāties, bet arī, lai mācāties lasīt un lai ir prieks pašiem arī savā iztēlē izdzīvot, ko tad Puksītis tur dara.”
Piesaistīta māksliniece L. Vilmane, lai grāmatiņā nav tikai burtiņi.
“Kas vēl varētu būt labāks par mazu, foršu ezīti?” Sandis skaidroja centrālā tēla izvēli. Arī vārds viņam radies dabiski. No “puk, puk” sveiciena.

“Vispirms mums bija doma rakstīt tikai par ezīti Puksīti, bet tad sapratām, ka Puksītis nebūtu Puksītis, ja viņam nebūtu ģimene, un kā tad bez draugiem, bez skolas Melleņu ieplakā.
Tā ezīša pasaule lēnām pletās arvien plašāka un plašāka,”
skaidroja Rasa.
Pirmā grāmatiņa bija ziemas tematikā, otrā – pavasarīgi vasarīgās noskaņās, savukārt nupat izdotā trešā ir rudenīgos vaibstos.
“Dalīties ir diezgan forši, jo tajā brīdī, kad tu dalies, vari pamanīt kāda drauga sejā prieku. Par to, ka viņš ir kaut ko jauku dabūjis. Tad ir vērts to darīt,” par ko ir pirmā pasaka jaunākajā izdevumā, ieskicēja Rasa.
Puksītis arī šajā grāmatā turpina būt labs draugs un bauda draugu atbalstu, pat ja prātā visraibākie piedzīvojumi.
Todien uz vietas bibliotēkā tapa arī jauns stāsts par Puksīti. Rasa iesāka, Sandis domu turpināja, un bērni dalījās savās idejās, kā attīstīties notikumiem, kad Puksītis pamodies tumšā pirmdienas rītā.
Sanāca tā, ka brokastīs ezītis kopā ar tēti ēda piparpankūkas ar kečupu un marinētiem gurķīšiem, savukārt kopā ar lācēnu Rokiju kokā tapa piparkūku māja.
“Uzdevumā esat pierādījuši, ka jums ir fantastiskas idejas, piedzīvojumu gars un esat burtiski gatavi rakstnieki,”
slavēja Sandis un mudināja: “jums visiem ir 7 vai 8 gadi, jūs rakstīt mākat, varat fantazēt visu iespējamo, kas vien jums ienāk prātā, un radīt pasakas paši.”
Pēc tikšanās ar Puksīša “vecākiem” skolēni devās prom pacilātā garastāvoklī – našķojušies ar dzērvenēm pūdercukurā, kā to dara Puksītis trešajā grāmatā, ar pie apģērba piespraustu ezīša vai kāda cita tēla nozīmīti un meistardarbnīcā pie L. Vilmanes tapušu Puksīša portretu.
Portālam liepajniekiem.lv zināms, ka nākamgad pavasarī varētu iznākt arī ceturtā grāmatiņa par iemīļoto ezīti. Iespējams, taps pavisam jaunas pasaciņas, kas turpinās sēriju par Puksīti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.