“Liepāja vienmēr saistījusies ar pilsētu, kurā piedzimst ne tikai vējš, bet arī mūzika. Vēju pilsēta tiek uzskatīta par Latvijas roka galvaspilsētu.

Tomēr Liepājā jau izsenis tiek turētas godā arī latviešu tradicionālās vērtības,

un Liepāja var lepoties ar daudziem koklētājiem, kas spēlē maģisko instrumentu – kokli – un nodod kokles spēles prasmes arī tālāk,” stāsta etnokokles skolas “Zelta stīgas” dibinātāja, viena no izstādes autorēm Laura Drēziņa.

Daļa no fotogrāfijās redzamajiem modeļiem ir Lauras audzēkņi. Viņus iemūžinājusi fotogrāfe un grupas “Saule i tuvāk” dibinātāja Līga Baha.

“Projekta idejas autore ir Laura, un man ir prieks par visiem, kas atsaucās un piedalījās fotogrāfiju izstādē,” atzīst Līga.

Abas vieno mīlestība uz kokli.

Domājot, kur Liepājā fotogrāfijas uzņemt, izvēlētas tās vietas, kas pašām autorēm šķita svarīgas, piemēram, “Namīns”, “Lielais dzintars”, interjera muzejs “Hoijeres kundzes viesu nams” u.c.

“Patiesībā to ir daudz vairāk, izstāde varētu būt četras piecas reizes lielāka, bet vai vajag?

Kāda vieta ir vairāk saistīta ar konkrēto cilvēku, kāda ir atkal tāda, ka mums likās – tur piestāvētu cilvēks ar kokli.

Visi, kas ir fotogrāfijā, spēlē kokli. Mums tas bija svarīgi,” stāsta L. Baha.

Kristīne Laimiņa iemūžināta pie Liepājas muzeja vēsturiskajām durvīm. Bildēties šeit ierosinājusi Laura.

“Es piekritu, jo tas saskan ar mani. Man arī patīk apmeklēt muzeju, patīk viss senais. Uzskatu, ka vajag un ir jāsaglabā tas, ko ir vērts nest tālāk.”

Kristīne kokli spēlē pusotru gadu. Ikdienā viņa strādā slimnīcā par lietvedi.

“Jā, pilnīgi nesaistīti ar manu radošo pusi. Bet man šādi patīk.

Es kokli spēlēju katru dienu. Piemēram, redzu, ka ir vēl 10 minūtes, pirms jāizbrauc uz darbu. Paņemu kokli un uzspēlēju.

Un tad atkal vakarā, kad atgriežos mājās.”

“Man ļoti patīk Pētertirgus, es turp dodos izbaudīt sestdienas rītus, arī pavērot, kā norit tirdzniecība,” Solveiga Kūlaine pateicas par vietas izvēli savai fotogrāfijai. Tajā viņa redzama kopā ar jaunās paaudzes koklētājām.

Solveigas pirmslaulību uzvārds ir Pētersone, un nebūt neesot tā, ka šī iemesla dēļ izraudzīts Pētertirgus. “Es tā nebiju domājusi!” fotogrāfe Līga pasmaida par sakritību.

Tirgus ēka ir viena no visskaistākajām pilsētā, tāpēc arī izlemts to iekļaut izstādē.

“Netālu no tirgus strādāju ar bērniem, muzicējam, koklējam. Tādēļ brīdī, kad teica, ka būs tur, es piekritu,”

atminas folkloras kopas “Ķocis” vadītāja Solveiga, kas kokli spēlē vairāk nekā 25 gadus.

Viņa spriež, ka agrāk kokli vairāk spēlēja tie, kas darbojās folkloras lauciņā, bet nu tā kļuvusi par tādu kā individuālistu instrumentu.

“Tagad labprāt koklē tie, kas nekādā citā veidā nepraktizē šo tradicionālo kultūru, un tas ir ļoti labi.”

Uz izstādes atklāšanu pulcējās kupls skaits koklētāju.

Gaidot pilsētas dzimšanas dienu, L. Drēziņas vadībā radīta Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” versija etnokoklēm. Un tā pirmo reizi izskanēja tieši šajā pasākumā.

“Šogad jūtos, ka esmu Liepāju no sirds apsveikusi dzimšanas dienā!” par rezultātu priecājās L. Drēziņa.

Izstāde “Kokle – fotogrāfija – Liepāja” aplūkojama līdz 28. martam, pēc tam tā ceļos tālāk.