Vakar svinīgā ceremonijā, piedaloties svētku vēstnesei, Goda virsvadītājai Ilzei Mažānei, pērles uzmanīgi ievietoja busiņā.

Svētku laikā tās pārtaps vides objektā “Vijums”, veidojot simbolisku Latvijas ainavu.

Svētku gaidīšanas radošā aktivitāte “Savīšanās ceļš” noris visā Latvijā, iesaistot kolektīvus, kas gatavojas lielajam muzikālajam notikumam.

Kopējais pērļu skaits ir 2426.

Tās jau ievāktas Jūrmalā, Tukumā, Talsos, Ventspilī, vakar arī Kuldīgā, Saldū, Dobelē, bet šodien – Mārupē, Olainē, Jelgavā, Bauskā, Ķekavā un citur.

3. jūnijā akciju noslēgs Rīga.

Svētku dalībnieku gājiena režisore Inga Krišāne vakar “Kurzemes Vārdam” stāstīja, ka pērles forma ir izlieta Vācijā, tā ir veidota no viegla materiāla, kas līdzīgs putuplastam, bet sastāvs ir cits.

“Pērles tiks savērtas kopā ar mazām atstarpēm, un veidos Latvijas kartes kontūru, tādējādi simboliski savijot visu Latviju vienā svētku ritmā.”

Vides objektu svētku laikā ikviens varēs aplūkot Vērmanes dārzā. “Vijuma” autors ir jau pasaulē atzinību guvušais scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš.

Svētkos katram kultūrvēsturiskajam novadam, diasporai ir dota sava krāsa, un arī pērles pieskaņotam šim tonim.

“Kurzemei ir smilgu bēšais,” skaidroja I. Krišāne. Piemēram, Vidzemei ir pļavu zaļais, Zemgalei – priežu brūnais utt.

Svinīgā pērļu nodošanas ceremonija Liepājā notika pie koncertzāles “Lielais dzintars”, piedaloties daļai koristu un dejotāju, pūtēju orķestra “Liepāja” mažoretēm, kolektīvu vadītājiem, pašvaldības pārstāvjiem.

Dzīvā ķēdē sastājoties un cits citam padodot, kastes ar milzu pērlēm dažu minūšu laikā savietoja transportlīdzeklī. To bija ap 70.

Bērnu un jaunatnes centra mūsdienu deju studijas “Rotaļa” dejotājas Ieva Volkovska un Kate Brunsliepa sacīja, ka skolotāja Aina Apene ļāvusi pašiem izpausties, uzticot pērles apgleznošanu.

“Uzzīmējām augus, jo mums ļoti patīk augi, vidū uzrakstījām mūsu grupas nosaukumu “Rotaļa”. Vēl arī uzzīmējām saulīti, jo mums visām patīk siltums. Sirsniņas ir tādēļ, ka mums ļoti patīk dejot,” Ieva un Kate skaidroja.

Tā kā pirms tam bija izdomāts, ko zīmēs, darbiņš paveikts ātri – nepilnas stundas laikā.

“Tas ir darīts no sirds, līdz ar to viss ir ļoti, ļoti skaisti,”

Goda virsvadītāja I. Mažāne pauda vērtējumu, apskatot bērnu un jauniešu apdarinātās pērles. Tās rotā ziedi, notis, zivis, vijīgas līnijas, latvju raksti un daudz kas cits.

“Varu tikai apbrīnot. Izskatās, ka ar talantīgām rokām zīmēts.”

Zināms, ka no Liepājas uz Rīgu dosies 1286 svētku dalībnieki.

Arī Dienvidkurzemē sagaidīja dziesmu svētku vēstnieci I. Mažāni. Viešņu Grobiņas pilsdrupās sveica ar koncertu, kurā uzstājās Aizputes Skolēnu jaunrades centra vokālā studija “Mums un jums”, Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas 3. klašu tautas deju kolektīvs, kā arī Rucavas pamatskolas folkloras kopa “Ķocītis”.

Arī šo kolektīvu stilizētās pērles iekļausies mākslas objektā “Vijums”.

Dziedātāja Odrija Cinkus no “Mums un jums” pastāstīja, ka viņu pērles dizaina ideja esot kopīga, meitenēm bijis daudz domu, tā ka izvērtusies prāta vētra.

“Šis bija interesants darbs, tāds, kas mūs savienoja,”

Odrija vērtēja.

Savukārt cita dziedātāja, Selīna Veinberga, atzina, ka kolektīvā šobrīd, pirms dziesmu svētkiem, esot nervoza gaisotne, bet tajā pašā laikā skolnieces jūtas pacilāti.

“Daža ir piedalījusies pieaugušo Dziesmu svētkos pagājušajā gadā, bet dažai šī būs pirmā reize. Ir prieks, ir bailes, bet pārsvarā – sajūsma,” Selīna atklāja emociju gammu.

Grobiņas skolnieks, dejotājs Ralfs Skabarnieks no 3. klases šovasar iepazīs, ko īsti nozīmē dziesmu svētki un kas viss tajos notiek. Citādi jau grūti saprast, par ko vēstniece I. Mažāne stāstīja ar tādu aizrautību.

“Man ir mazliet bail, jo piedalīšos pirmo reizi.

Mūsu kolektīvs Rīgā dejos trīs dejas, man tās visas patīk, jo ir jautras,” zēns teica pirms kāpšanas uz pils skatuves.

“Daudziem svētki ir liels nezināmais, jo viņi uz tiem dosies pirmo reizi, arī vecāki nedaudz satraukušies, bet – visi svētkus gaida, ir tiem gatavi! Bērni grib braukt, tā ka mums viss izdosies,” svētku koordinatore Dienvidkurzemē Aija Niedola pastāstīja, ka novads Rīgā tiks kupli pārstāvēts.

Svētku dalībnieku vidū būs ap 700 bērnu un jauniešu no Dienvidkurzemes – 6 folkloras kopas, 7 kori – zēnu, meiteņu un jauktie, koklētāju ansamblis, 12 tautas deju kolektīvu, mūsdienu deju kolektīvs “Medzīši”, kamerorķestris no Priekules, akordeonistu ansamblis, mazais mūzikas kolektīvs “Mums un jums”.

Uz Rīgu vedīs bērnu un jauniešu radītas tērpu kolekcijas, kas izgaismosies tērpu parādē “STARO(s) JUMS”, bet vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstādē “StaroJums” VEF Kultūras pilī no 27. maija līdz 11. jūlijam būs apskatāmi sešu Dienvidkurzemes novada bērnu darbi.