Daudzu bērnu iemīļotais tēls ezītis Puksītis, kurš piedzima radio, vēlāk gozējās grāmatu lapaspusēs, nu ir nonācis arī uz skatuves.

To paveicis Liepājas Leļļu teātris, un izrādi uzvedis teātra mākslinieciskais vadītājs Edgars Niklasons.

Jau no paša sākuma skatītājs saskatīs Puksīša sasaisti ar radio. Jo skatuve ir stilizēta kā liels radio aparāts. Sarkanā konstrukcija ar apaļām “skaļruņu” detaļām un centrālo “ekrānu” rada iespaidu, ka skatītājs ielūkojas radio iekšpusē, kurā arī atdzīvojas stāsts.

Izrāde vēsta par drosmi, draudzību un radošas iztēles spēku.

Melleņu ieplakā ezīti Puksīti naktī pārsteidz izmisīgs sauciens. Viņu uzmodina slapjš un apmulsis naktstauriņš Vilis, kurš ir noklīdis no savas ģimenes.

Ezītis apņemas viņam palīdzēt plašajā pasaulē atrast tuvos un mīļos, piedzīvojumā iesaistot arī skolasbiedrus – kurmīti Džoziferu, vāveri Matildi, vaboli Boliņu un lāci Rokiju, kā arī skolotāju mežacūku Loretu.

Izrādes režisors E. Niklasons kopā ar mākslinieci Lieni Vilmani, kura ir arī Puksīša grāmatu ilustrāciju autore, skatuves vidi radījuši tādu, kas burtiski atdzīvina grāmatu lappuses. Lellītes arī apģērbtas tieši tāpat.

L. Vilmane skaidro, ka bijis svarīgi saglabāt jau lasītājiem pazīstamo tēlu izskatu un noskaņu, tāpēc lelles veidotas maksimāli līdzīgas grāmatās redzamajām.

Leļļu materiāli un audumi meklēti gan Rīgā, gan Liepājā, vairākkārt dodoties uz veikaliem, lai atrastu visatbilstošāko.

L. Vilmane uzteic butafores Kristīnes Dekovices paveikto:

“Kad atbraucu, es tikai tādas mazās detaļas palīdzēju.”

Savukārt leļļu kustību risinājumus, tostarp naktstauriņa Viļa spārnu mehānismu, izstrādājis Aleksandrs Jonovs, kurš arī pats piedalās izrādē.

Iestudējums veidots kā 2D animācija, radot skatītājiem sajūtu, kas līdzinās animācijas filmai. Šāda forma Liepājas Leļļu teātrī tiek izmantota pirmoreiz.

Režisors pastāsta, ka sākotnēji bijusi cita ideja, tomēr palikuši pie divdimensionālo leļļu izmantošanas, jo tas šķitis pateicīgs veids, kā grāmatas ilustrāciju pārnest uz skatuvi.

Acīgākie skatītāji pamanīs, ka izrādē aktieri nerunā. E. Niklasons apliecina, ka tā veidota kā audio luga. Visi dialogi ir ierakstīti iepriekš, un papildus stāstījumu nodrošina teicējs – Sandis Pēcis, kurš ir ierunājis arī visas Puksīša audiopasakas radio.

Šī ir vēl viena nianse, ko ievēros ezīša fani un sajutīs, ka uz skatuves notiekošais ir kas tuvs un mīļš.

Aktieris Pēteris Lapiņš, kurš atveido Puksīti, kā arī citus tēlus, atzina, ka izrāde sniegusi jaunu un interesantu pieredzi. Ja ir jāmin, kas bijis grūtākais, viņš nosauc loģistiku uz skatuves.

“Darbība var notikt kā priekšplānā, tā fonā. Tad attiecīgi jāspēlē vai nu lielās lelles, vai mazāka izmēra. Ir jāzina, kur tev pašam jābūt, kur tu noliec lelli, kur tev ir nākamā lelle,” radošo procesu ar smaidu ieskicē P. Lapiņš.

“Ja viss tiek izpildīts perfekti, tā jau ir puse no izrādes veiksmes,”

piebilst režisors E. Niklasons.

Viņš ieteicis aktieriem iedvesmoties no, piemēram, animācijas seriāla “Dienvidparks” vai videospēles “Super Mario”, lai gūtu priekšstatu, kā kustēties ar divdimensionālām lellēm.

Izrādes dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce neslēpj gandarījumu par varoņu nonākšanu uz teātra skatuves: “Puksītis un viņa draugi ir radīti, lai dzīvotu kustībā un sirsnīgās attiecībās ar bērniem – gan grāmatās un radio stāstos, gan bērnu iztēlē.

Leļļu teātris šiem tēliem piešķir pavisam jaunu elpu, saglabājot to īpašo siltumu un rotaļīgumu, ko tajos esam ielikuši stāstu grāmatās.”

Izrādes skaņu celiņu veidojis režisora brālis Kaspars Niklasons, kurš aktīvi darbojas gan akadēmiskās mūzikas, gan teātra mūzikas laukā, kā arī ģitārists, “GAMMA 2026” balvas ieguvējs Gints Smukais.

Lomas atveido P. Lapiņš, A. Jonovs, Denisa Egle un Liene Gāliņa.

Nākamā izrāde jau šajā nedēļas nogalē, 9. maijā.