Gadskārtējā akcija “Muzeju nakts”, kas notiek Starptautiskās muzeju dienas – 18.maija – priekšvakarā, Latvijā šogad iekļāvās Vācijas kultūras mēneša pasākumos. Atbilstoši šai tēmai Liepājas muzejs sarīkoja “Fausta nakti”, bet Aizputē ar mūsdienām tikās baltvācu pagātne. Dienā Liepājas muzeja dārza apmeklētāji varēja palūkoties īstās zvaigznēs. Ceļojošā observatorija visvairāk ieinteresēja bērnus, kuri labprāt klausījās darbinieku stāstījumu par Sauli un lūkojās tālskatī.

Nakts spēj piesaistīt cilvēkus

“Saule izskatījās tāda kā bumbiņa, oranža kā apelsīns, apkārt ar gaišu loku,” pēc iznākšanas no pārvietojamās observatorijas autobusa pastāstīja Marta Lizete. Observatorijas darbinieki solīja, kad tumsīs, varēšot aplūkot arī zvaigznes, bet debesis vakarpusē diemžēl klāja mākoņi.

Taču iedegās pavisam cita gaisma – ugunskuri pie ieejas Liepājas muzejā. Spēlēja akordeonistu ansamblis. Un tas viss radīja noskaņu cilvēkos, kuri nāca, lai redzētu koncertu, filmu, noklausītos muzikoloģes Aijas Engelmanes sagatavoto stāstījumu par vācu komponistiem un par Fausta versijām. Tāpat ienācēji ar interesi apstaigāja muzeja ekspozīcijas. “Mans onkulis ir atbraucis no Vācijas, un tāpēc mūs ļoti interesē koncerts, kas notiks augšā, zālē, kur ir apskatāma arī Alda Kļaviņa jubilejas izstāde. Jo, kā rakstīts bukletā, ko mums nupat iedeva, būs stāstījums par vācu mūziku. Bet pirms koncerta mēs izstaigājam zāles. Manam ciemiņam patīk, cik daudz te lietu un cik viss interesanti izkārtots,” pastāstīja jauna sieviete. Ģimene ar diviem bērniem priecājās, ka viņus laipni sagaidījušas muzeja darbinieces, kuras varēja pazīt jau pēc apģērba.

“Fausta nakts” norisi Liepājas muzejā finansiāli atbalstīja Liepājas Pilsētas domes Kultūras pārvalde un Valsts kultūrkapitāla fonds. Akcijā “Muzeju nakts” bija iesaistījusies arī izdevniecība “Zvaigzne ABC”, kuras grāmatnīcā ne tikai notika tirdzniecība, bet arī koncertēja Liepājas Vācu nama bērnu mūzikas ansamblis.

To, ka akcijas “Muzeju nakts” Liepājā bija izdevusies, nākamajā rītā atzina muzeja direktore Dace Kārkla. Pēc aptuveniem aprēķiniem, gan galveno ēku, gan filiāli “Liepāja okupāciju režīmos” apmeklējuši apmēram tūkstotis divi simti cilvēku. Lielākais gandarījums ir par to, ka viena tāda interesanta nakts spēja piesaistīt cilvēkus, kuri līdz tam nemaz nebija tik čakli muzeja apmeklētāji.

Iespaidi kā saraustītā trofeju filmā

Kamēr citur Latvijā šādas tumsas ēverģēlības jau vairākkārt pieredzētas, Muzeju nakts Aizputē kā vēl nebijis starptautiska mēroga piedzīvojums Jolantas Bergas vadītajā Novadpētniecības muzejā dalībniekus pulcināja pirmoreiz. Sarīkojumu vēlā novakarē iezvanīja fotopulciņa veidotas izstādes atklāšana. Blakus pilsētas seno pastkaršu palielinājumiem skatāmas Aizputes vietas mūsdienās. Tā, uzvēdot dīvainas laika plūduma izjūtas, pagājība vēl pirms pusnakts stundas iestāšanās sarokojās ar tagadni.

Bet tieši spoku stundā, kad zem Aizputes parka simtgadīgajiem kokiem un pilsdrupu velvēm gaisā haotiski šaudījās sikspārņi, sākās interaktīvā akcija “Muzejs atdzīvojas pusnaktī”. Ar dziesmotu uzvedumu “Labrīt, es saku, pasaulīt!” to ievadīja bijušās aizputnieces un režisores Maijas Kalniņas vadītā Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studentu teātra “Rikošets” trupa. Jaunieši uzbūra neparastu gaisotni, kur melodijas saplūda ar vijīgām kustībām un gaistoša tēlainība ņēma virsroku pār realitāti. Viss saplūda vienā ritmā. Tāpēc drīz grūti kļuva atšķirt, kur atrodas aktieri un kur palikuši skatītāji.

Nākamajā rītā bezmiegā pavadītās trauksmainās nakts notikumus gluži kā saraustītā trofeju kinofilmā atcerēties centās fotomākslinieks Varis Sants. Viņu bija aizrāvusi gan Olafa Gūtmaņa noskaņām pārpilnā dzeja, gan mistiskās Baltās dāmas klātbūtne, kas parādījusies gan te, gan tur un traucējusi gūt īstu skaidrību par skolēniem iecerētās viktorīnas rezultātiem. Fotogrāfi Mārtiņš Kalniņš un Krišjānis Šneiders centušies fotografēt neparastos tērpos ģērbtus sarīkojuma apmeklētājus, taču viņu darbības nomākusi teātra izrādes aizraujošā gaisotne. Viesmīlību ar dzēlīgām zobgalībām nemitīgi jaukuši arī lauku sētas saimniece un saimnieks, kaut gan šos nekaitīgos grēkus viņiem varot piedot, turklāt asprātīgos aizskārumus pārpārēm esot izpirkušas gardās pankūkas, kas pasniegtas ar krējumu un ievārījumu.

Nakts raisa kopības izjūtu

Arī muzeja vadītājai nākamajā rītā aizvadītās nakts norises likās gluži neiespējami savirknēt hronoloģiskā secībā. Kopumā sarīkojums esot izdevies pat necerēti veiksmīgi. Tas noritējis tikai burvīgajā sveču apgaismojumā, bet ceļu uz muzeju ārpusē iezīmējušas degošas lāpas. Apmeklētāju bijis vairāki simti, dažādu paaudžu cilvēki nākuši un gājuši, izvēloties no piedāvātajiem pasākumiem sev tos, kas viņiem likušies saistošāki. Daudziem patikusi viktorīna, kas ievilkusies garumā, jo izraisījusies pat radoša diskusija, bet citi, sēžot uz krēsliem vai līdzpaņemtajiem spilventiņiem, ar lielu uzmanību sekojuši “Rikošeta” priekšnesumiem. Tie iederējušies nakts gaisotnē, kas raisījusi kopības izjūtu.

Jolanta domā, ka ikdienā muzejs nespēj piesaistīt tik lielu interesentu skaitu. “Ļaudīm nepatīk iedziļināties eksponātu izkārtojumā, viņi vienmēr steidzas, tāpēc vēlas visu saņemt tūlīt un bez kavēšanās,” viņa novērojusi. Taču Muzeju nakts, kuras sarīkošana viņai bijis kā izaicinājums, jo esot vēlējusies pārliecināties, vai tas ir aizputniekiem vajadzīgs, cilvēku steigu spējusi nomierināt. Kad pulksten trijos apmeklētāji un pašdarbnieki draudzīgā pulciņā devušies mājup, smīlājis silts pavasara lietutiņš, kas nomazgājis visus putekļus un aizspriedumus.

Daina Meistere,
Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Andra Gertsona foto 

“Es redzu Sauli, tā izskatās oranža!” pārsteigta ir ceļojošās observatorijas mazā apmeklētāja.

Vara Santa foto

Baltās dāmas klātbūtne visu traucēja, viņa kavēja gūt skaidrību norisēs.

Klausītājus vienoja sveču gaisma un pavasara nakts aiz muzeja logiem.