Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 20. augusts

Vārdadiena: Bernhards, Boriss

Galerijā "Romas dārzs" atklās albāņu mākslinieces personālizstādi  (2)

Atslēgvārdi izstāde | romas darzs | Ivi Derviši | māksla

Sestdien, 6.jūlijā, pulksten 16, galerijā „Romas dārzs” ikviens aicināts uz tikšanos ar albāņu mākslinieci Ivi Derviši (Ivi Dervishi ) un izstādes „Mēs” atklāšanu. Mākslinieces visbiežākie izteiksmes mediji ir grafika un gleznošana, kurus būs iespējams aplūkot arī izstādei veidotajos darbos, informē galerijas vadītāja Astra Dzērve.

Ivi Derviši (1992) dzimusi Libraždas pilsētā, Albānijā. Studējusi Tirānas Mākslas Universitātē, kur 2013. gadā ieguvusi bakalaura grādu grafiskajā dizainā un 2015. gadā saņēmusi maģistra grādu grafikas specialitātē. Māksliniece piedalījusies vairākās izstādēs Albānijā, Kosovā, kā arī Latvijā.

Savu iedvesmu Ivi Derviši smeļas dabā, antīkajā kultūrā, mitoloģijā, sapņos, sabiedrības un pasaules notikumu aktualitātēs, kā arī mūzikā un personīgajā ceļojumu pieredzē. Izstāde veidota trīs, saturiski atšķirīgās daļās - „Senatne, „Cilvēciskums” un „Haoss”.

Izstādes sadaļā „Senatne” māksliniece iedvesmu smēlusies senās Romas impērijas pilsētas Pompejas vēsturē. Mākslinieces darbos redzamie elementi un simboli aizgūti no Pompeju kultūras un arhitektūras, vienlaikus tos sintezējot ar motīviem no mūsdienu pasaules. Ideja atspoguļota, izmantojot sietspiedes tehnoloģiju uz apgleznotiem foniem, pievēršoties dzīves, kultūras, seksualitātes un nāves attiecībām pagāniskajā pasaulē, iedziļinoties tajā, kas bija būtiskais toreiz un kas tagad.

Otrajā izstādes sadaļā „Cilvēciskums” māksliniece pievēršas portretiem, kurus radīt sākusi laikā, kad uzsākta dzīve ārpus dzimtās Albānijas. Vientulība, ilgas pēc ģimenes un draugiem radījusi vēlmi gleznot cilvēku sejas. Māksliniecei patīk vērot cilvēkus un gleznot to tēlus balstoties atmiņās un iztēlē. Portretos atspoguļotas sievietes, kurās viņu fascinē sievišķais skaistums un trauslums vienlaikus. Tie skatās uz skatītāju tieši - ar skumjām un lielām acīm, lūdzot uzmanību un sarunu, lai šķietami valdošo vientulību aizkliedētu projām. Autore atzīst, ka visbiežāk portretos attēlotie sieviešu tēli ir mākslinieces pašas emociju manifestācijas.

Trešās sadaļas „Haoss” darbos māksliniece vistiešāk asociējas ar sevi pagātnē. Vecāku šķiršanās radīto sāpju iespaidā bērnībā viņa bijusi dziļi intraverta. Tieši bērnībā māksliniece sākusi pievērst vairāk uzmanības savai apkārtnei, saskatot kopējas bildes, atpazīstot formas un figūras vietās, kurām citi cilvēki nepievērš ne mazāko uzmanību. Tas varēja būt bojātas sienas gabaliņš, saplēstas flīzes šķemba vai tintes plankums.

Mākslinieces darbos vienmēr klātesošs ir jautājums par to, ko katrs tajos saskata. „Iespēja ir, ka skatītājs ieraudzīs to pašu, vai arī attēls apziņā izpaudīsies kā citādi. Dažos no darbiem visbūtiskākā ir distance, kas atstatus ļauj ieraudzīt ko vienu, bet vērojot tuvumā, parādās daudz detaļu un figūru, kuras skatītājs nav gaidījis tur esam,” sskaidro māksliniece.

Par savu radošo izpausmi un ceļu līdz tam Ivi Derviši stāsta: „Lielu daļu savas dzīves esmu pavadījusi apgūstot mākslu. Pirmoreiz ieinteresējos par zīmēšanu septiņu gadu vecumā, kad sākumskolā piedalījos mākslas projektā savā dzimtajā pilsētā – Libraždā, Albānijā. Tā bija lieliska sajūta veidot pavisam vienkāršu zīmējumu ar marķieriem un vēlāk to ieraudzīt skolas izstādē. Es laiku pa laikam atgriezos pie zīmēšanas, līdz divpadsmit gadu vecumā sāku apmeklēt zīmēšanas nodarbības. Pusaudzes gados sapratu, ka patiešām vēlos to darīt un tā sākās stāsts par manu mākslas izglītību. Studiju laikā apguvu dažādas grafikas tehnikas un manu interesi visvairāk piesaistīja monotipija un monoprintēšana. Tomēr, studējot grafiku, priekšroku devu to tehniku izmantošanai, kas veido unikālu attēlu vai pamatu, ko es vēlāk varu tonēt un izvērst tālāk. Man patīk radīt darbu uz papīra, kurā jau iepriekš ir izveidotas tintes pēdas, labāk nekā uz neskartas, baltas lapas. Vienmēr esmu prātojusi kāpēc dodu priekšroku radīt gleznu uz papīra, kurā jau iestājies haoss, nevis uz tāda, kurā jāsāk viss no sākuma!?”

Izstāde „Mēs” galerijā „Romas dārzs”, Zivju ielā 3, būs apskatāma līdz 31.jūlijam. Izstādes atklāšanas pasākums ir bezmaksas.

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!