Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 21. novembris

Vārdadiena: Andis, Zeltīte

Garie saucieni un leiši skan cauri laikiem  (11)

Atslēgvārdi etnogrāfiskie ansambļi | dienvidkurzeme

Dienvidkurzemes unikālo vokālo daudzbalsību nākamgad plānots ierakstīt Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lai apzinātu Nīcas, Otaņķu un Bārtas melodiju pūru un dziedāšanas tradīciju, Nīcas kultūras namā 25. oktobrī satikās trīs etnogrāfiskie ansambļi, kas mūsdienās joprojām dzied garo saucienu un leišus, pārmantojot dziesmas no paaudzes paaudzē.

"Ja skaitlis deviņi tautas dziesmā atkārtojas četras reizes, runa ir par telpas pārradīšanu un atjaunošanu," folkloras pētnieci Janīnu Kursīti pasākuma "Bārtas, Otaņķu un Nīcas daudzbalsības daudzinājums" atklāšanā citēja Nīcas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Laine Zeile. Savā ziņā tāds ir arī nīcenieku ieceres uzdevums – pievērst pienācīgu uzmanību šobrīd trijos ciemos raksturīgajai dziedāšanas tradīcijai, lai saprastu, kā to saglabāt nākamām paaudzēm, "lai tā neizzustu kā vietvārdi un māju vārdi tur, kur vairs nedzīvo cilvēki".

Etnomuzikoloģe Ieva Pāne vairāk nekā desmit gadus pēta daudzbalsīgo dziedāšanu Dienvidkurzemē un lielu daļu šī laika arī dzied Bārtas etnogrāfiskajā ansamblī. "Bārta, Nīca un Otaņķi ir vietas, kur unikālā daudzbalsība joprojām ir dzīva. Negribētu izslēgt Duniku un Rucavu, nevaru apgalvot, ka šī tradīcija tur nebūtu pastāvējusi. Galvenie tradīcijas glabātāji ir etnogrāfiskie ansambļi. To pārmanto tradicionālā veidā – vecākās dziedātājas iemāca jaunākajām," viņa pastāstīja.

Etnogrāfiskie ansambļi ir seni, Bārtas dziedātājas šogad svinēs savu deviņdesmitgadi. "Uzsvars ir nevis uz senumu, bet tradīcijas dzīvotspēju," teica I. Pāne. Viņai ir liels prieks, ka ansambļi pastāv un kopj tradīciju, dzied arī jaunieši.

Pateicoties Latvijas folkloras krātuvei, iespējams iepazīt, kā tradicionālās dziesmas tikušas pierakstītas un arī ieskaņotas agrākos laikos. Pirmais melodiju vācējs jau 19. gadsimta beigās bija Jurjānu Andrejs, darbu turpinājis Artūrs Salaks, Emilis Melngailis, Jūlijs Karēlis un citi. Arī padomju laikā notika zinātniskās ekspedīcijas, savākti vairāki simti melodiju versiju.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 29. oktobra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (11)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!