Trešdiena, 24. aprīlis Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Garie saucieni un leiši skan cauri laikiem

Garie saucieni un leiši skan cauri laikiem
29.10.2019 07:07

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Dienvidkurzemes unikālo vokālo daudzbalsību nākamgad plānots ierakstīt Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lai apzinātu Nīcas, Otaņķu un Bārtas melodiju pūru un dziedāšanas tradīciju, Nīcas kultūras namā 25. oktobrī satikās trīs etnogrāfiskie ansambļi, kas mūsdienās joprojām dzied garo saucienu un leišus, pārmantojot dziesmas no paaudzes paaudzē.

“Ja skaitlis deviņi tautas dziesmā atkārtojas četras reizes, runa ir par telpas pārradīšanu un atjaunošanu,” folkloras pētnieci Janīnu Kursīti pasākuma “Bārtas, Otaņķu un Nīcas daudzbalsības daudzinājums” atklāšanā citēja Nīcas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Laine Zeile. Savā ziņā tāds ir arī nīcenieku ieceres uzdevums – pievērst pienācīgu uzmanību šobrīd trijos ciemos raksturīgajai dziedāšanas tradīcijai, lai saprastu, kā to saglabāt nākamām paaudzēm, “lai tā neizzustu kā vietvārdi un māju vārdi tur, kur vairs nedzīvo cilvēki”.

Etnomuzikoloģe Ieva Pāne vairāk nekā desmit gadus pēta daudzbalsīgo dziedāšanu Dienvidkurzemē un lielu daļu šī laika arī dzied Bārtas etnogrāfiskajā ansamblī. “Bārta, Nīca un Otaņķi ir vietas, kur unikālā daudzbalsība joprojām ir dzīva. Negribētu izslēgt Duniku un Rucavu, nevaru apgalvot, ka šī tradīcija tur nebūtu pastāvējusi. Galvenie tradīcijas glabātāji ir etnogrāfiskie ansambļi. To pārmanto tradicionālā veidā – vecākās dziedātājas iemāca jaunākajām,” viņa pastāstīja.

Etnogrāfiskie ansambļi ir seni, Bārtas dziedātājas šogad svinēs savu deviņdesmitgadi. “Uzsvars ir nevis uz senumu, bet tradīcijas dzīvotspēju,” teica I. Pāne. Viņai ir liels prieks, ka ansambļi pastāv un kopj tradīciju, dzied arī jaunieši.

Pateicoties Latvijas folkloras krātuvei, iespējams iepazīt, kā tradicionālās dziesmas tikušas pierakstītas un arī ieskaņotas agrākos laikos. Pirmais melodiju vācējs jau 19. gadsimta beigās bija Jurjānu Andrejs, darbu turpinājis Artūrs Salaks, Emilis Melngailis, Jūlijs Karēlis un citi. Arī padomju laikā notika zinātniskās ekspedīcijas, savākti vairāki simti melodiju versiju.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. oktobra numurā.

#kvards-20191029-01#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz