Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 25. augusts

Vārdadiena: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija

Grāmata par septiņām jakām

Atslēgvārdi liepājas muzejs | Dienvidkurzemes adītās jakas | grāmatas atklāšana

Liepājas muzejā norisinājās Latvijas Nacionālā kultūras centra jaunizdotās grāmatas "Dienvidkurzemes adītās jakas" atvēršanas pasākums. "Ja sievietei mugurā ir šāda jaka, to lielo godu uzreiz var lasīt viņas sejā," atklāj grāmatas autore, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

"Tas arī deva spēku veidot šo grāmatu, jo tiešām gribējās palielīties, ka mums kas tāds ir. Turklāt tādā labā veidā, jo šādu jaku un priekšmetu vairs nav daudz. Grāmatā septiņas, tad vēl viena, šeit izstādītā, un varbūt pasaulē vēl kāda kaut kur aizklīdusi. Kopumā stāsti atdzīvojās, atbraucot uz Rucavu, tiekoties ar rucavniekiem," grāmatu atklājot, stāsta L. Rubena. Ieguldot lielu darbu, vienkopus tika sakārtoti materiāli par septiņām Nīcā un Rucavā valkātām etnogrāfiskām jakām, kas atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā. Adījumu rakstu zīmējumi, apraksti, krāsu un foto materiāli ir praktiski un noderīgi padomdevēji jaku adītājām.

Grāmatas atklāšanā klātesošo priekam tika izstādīta arī Liepājas muzeja krājumā glabātā Dienvidkurzemes adītā jaka, kas ir unikāla ar bagātīgo un krāšņo izšuvumu. Liepājas muzeja Kurzemes tautas tērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, apstiprinot L. Rubenas teikto, piebilst, ka visas Dienvidkurzemes adītās jakas senatnē tika valkātas tieši pie Nīcas un Rucavas tautastērpiem. Savukārt pašlaik adītās Dienvidkurzemes jakas ir aktuālas kā etnogrāfiskā mantojuma pielietojums mūsdienu apģērbā. To darināšana prasa īpašas iemaņas, tādēļ grāmatas atvēršanas pasākuma laikā Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu centrs piedāvāja radošās debates par jaku adīšanu, turklāt adītprasmē un demonstrējumos ar klātesošajiem dalījās Velta Dilēviča, Vija Markovska, Māra Tapiņa un citas meistares.

Lai adīšana un stāsti ritētu raiti, par īstu Dienvidkurzemes noskaņu gādāja stipro balsu īpašnieces – Rucavas sievas Sandras Aigares vadībā.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!