liepajniekiem.lv
Nav taciņas uz augšu
Šonedēļ Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš saņēma Liepājas teātra 17 aktieru parakstītu vēstuli, kurā lielākā daļa trupas lūdz pašvaldībai atlikt automātisku Liepājas teātra valdes locekļu Herberta Laukšteina un Evas Ciekurzes pārvēlēšanu, tā vietā izsludinot atklātu konkursu uz valdes locekļa un mākslinieciskā vadītāja vietām.
Krīzes situāciju radījis direktora publiski pateiktais, ka viņam nevajag māksliniecisko vadītāju, pauž viens no vēstules parakstītājiem Kaspars Gods.
”Gribējām to visu pirms sezonas izrunāt, bet Laukšteins teica, ka viņam nav laika, jāgatavojas pārvēlēšanai,”
viņš atklāj. “Izlēmām, ka katram darba devējam ir savs darba devējs, iesim uz domi.”
Uz H. Laukšteina pausto, ka 80 procenti vēstules esot meli, aktieris saka: ”Bet tas ir viedoklis! Kā viedoklis var būt meli?”
Viņš uzsver, ka mākslinieciskā vadītāja loma ir komunikācija ar radošo personālu – “izskaidrot aktierim, kāpēc tu spēlē šo, uz kurieni tu ej, uz kurieni mēs kā teātris virzāmies”. ”Bet mēs darām un paši nesaprotam, ko.
Nav nekādas taciņas uz augšu, mēs bliežam uz veciem lauriem,”
atzīst K. Gods.
Vairāki portāla liepajniekiem.lv uzrunātie aktieri ne pirms teātrī sasauktās sapulces, ne pēc tās nevēlējās runāt par šo situāciju.
Lūgti paraksturot H. Laukšteinu kā teātra vadītāju, viņa pārvaldību un komunikācijas stilu, paklusēt izvēlējās gan viņa pašreizējie līdzgaitnieki, gan cilvēki, kas jau ilgāku laiku ir prom no Liepājas teātra, taču seko līdzi notikumiem.
Teātra zinātniece Edīte Tišheizere nekomentējot notiekošo nevienā teātrī, jo uzskata to par neētisku, pašai neesot tur iekšā. ”Varu pateikt tikai to, ka pati esmu piedzīvojusi, ar ko situācija ilglaicīgi atšķīrās divos teātros. Liepājas teātrī strādāju laikā, kad uzradās viens viesrežisors pēc otra, līdz ar to katru aktieri redzēja tādu, kādu redz tajā brīdī, un deva lomas, kurām aktieris atbilda pēc tipāža.
Nebija neviena, kurš spētu domāt par to, kā šis aktieris attīstīsies.
Valmieras teātrī ierados laikā, kad tur bija režisoru padome, un viņi sprieda – šis aktieris šo māk, tāpēc mēs šī tipa lomu nedosim, bet dosim tam, kurš šo vēl nemāk. Tur ir tā būtiskā starpība. Ideālā gadījumā mākslinieciskais vadītājs ir tas, kurš domā ilgtermiņā par attīstību,” viņa pauž.
Motors sasniegumiem
Liepājas teātris simtprocentīgi ir Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrība, un tās darbību, stratēģiju un mērķu sasniegšanu izvērtē kapitāldaļu turētājs, kura darbība ir nošķirta no politiskās varas.
Liepājas pašvaldības pārstāve SIA ”Liepājas teātris” ir juriste Dace Arāja, kurai pašlaik esot darba nespēja, norāda pašvaldībā.
G. Ansiņš, kurš rosinās kapitāldaļu turētājam rīkot valdes locekļu konkursu, uzskata, ka jārīkojas cieņpilni, jo H. Laukšteina nopelns Liepājas teātra attīstībā ir ļoti liels.
”Viņš ir bijis motors gan Klaipēdas kursa veidošanai, gan Liepājas Universitātes kursam. Par to liecina daudzās nominācijas, ko teātris ir ieguvis. Līdz ar to varu vērtēt viņa darbību ļoti pozitīvi, protams,
saklausot aktierus un viņu viedokli par komunikāciju, vairāku sadarbības formu lietošanu, bet tās ir lietas, kas kolektīva iekšpusē diskutējamas,”
viņš pauž.
H. Laukšteins sasauktajā sapulcē izklāstījis savu pozīciju par pārmetumiem, kādi ”šajā vēstulē pēkšņi uzradušies”.
Iepriekš bijusi cita vienošanās par komunikāciju, konstruktīvs plāns apkopot visas pretenzijas, bet darbības plāns aktieriem, kuri parakstījuši vēstuli, acīmredzot mainījies, viņš norāda.
Vai līdz šim nebija jūtama trupas neapmierinātība, nebija signālu, ka kaut kas nav kārtībā? ”It kā ne. Līdz sezonas beigām ne,” viņš atbild.
Teātra vadītājam bijušas dažas dienas un dažas naktis padomāt par notikušo. ”Teātris ir strādājis ar labiem rezultātiem. No dienas, kad es pirms 15 gadiem atgriezos teātrī, līdz šai dienai tas ir tikai un vienīgi pilnveidojies.
Pirmkārt, ar skaitliski lielāku trupu, ar spēcīgu trupu, ar labām izrādēm, kuras ir labi uzņemtas šeit mājās un starptautiskos festivālos, atsevišķi trupas aktieri ir uzņemti ar lielu mīlestību, mūs novērtējusi ”Spēlmaņu nakts” žūrija.
Man nav, ko sev pārmest. Esmu godīgi strādājis vairāk, nekā tas ir normālā dzīves režīmā, pa padsmit stundām dienā,”
atzīmē H. Laukšteins.
Jautāts, vai spēj iedomāties sevi ārpus Liepājas teātra, ja gadījumā kārtis tā kritīs, teātra vadītājs atgādina, ka viņam esot plāni un vīzija par Liepājas teātri līdz 2027. gadam.
”Man ir konkrēti iesākti darbi ar jau nozīmētiem datumiem, vismaz mēnešiem turpmākajos piecos gados uz priekšu. Man ir ko darīt šeit, teātrī. Pārvarot savas pirmās emocijas, kur ir rūgtums, esmu nonācis pie tā, ka
17 cilvēkiem ir pārmetumi, kur ir daudz kas samelots, bet simt cilvēkiem, kas vēl strādā teātrī, nav šādu pārmetumu,”
viņš saka.
H. Laukšteins piemin, bet plašāk nepaskaidro, ka viņam esot konkrēti fakti par aktiera nespēju tikt galā ar uzdevumiem, kad režisors viņu vienkārši noņem no jauniestudējuma.
”Režisors nāk pie manis, mēs meklējam, kā panākt to, ka noteiktā datumā notiek pirmizrāde. Protams, var sakrāties kādam kāds rūgtumiņš,” saka teātra direktors.
Viņš negribot skart tēmu, kā vēstules parakstītāju sarakstā esot ”ievilkti konkrētie cilvēki”.
K. Gods piemin, ka H. Laukšteins sapulcē teicis, ka notikušais esot bijis kā zibens spēriens, tomēr aiziešot tikai tajā brīdī, kad viņš pats sapratīs, ka šādi jārīkojas.
”Es zinu, ka viņš ir ļoti prātīgs cilvēks, un domāju, ka sapratīs, ka aktieru trupas lielākās daļas vēstule pret viņu ir tas punkts, kurā vajadzētu aiziet. Mēs būsim priecīgi redzēt viņu skatītāju rindās un labprāt uzklausīsim padomus, jo viņam ir liela pieredze,” saka aktieris.
Vizītkarte
Herberts Laukšteins
- Dzimis 1954. gada 8. decembrī.
- Liepājas teātra direktors un mākslinieciskais vadītājs kopš 2008. gada.
- Ieguvis drāmas režisora izglītību Valsts A. V. Lunačarska v. n. teātra mākslas institūtā (GITIS) Maskavā.
- Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs no 1989. līdz 1996. gadam.
- Vienpadsmit gadus nostrādājis tirdzniecības jomā uzņēmumā “Wrigley Scandinavia AB”.
- 2017. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru.
- Dzīvesbiedre – aktrise Inese Kučinska, trīs bērni.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
