Pasākumā “Divi vienā” Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas rakstnieku portretu galerijai pievienojās arī Alberta Caunes ģīmetne. Tā apskatāma kāpnēs starp otro un trešo stāvu. “Paldies projekta iniciatoriem – rakstniekam Ērikam Kūlim un darba autoram Aldim Kļaviņam par mūsu galerijas papildināšanu,” teica bibliotēkas vadītāja Ilga Erba.

Alberts Caune bija ražīgs rakstnieks ar ļoti jūtīgu un trauslu dvēseli, novadnieku raksturoja I. Erba: “Viņš vērojis dabu un savās miniatūrās un prozas darbos to brīnišķīgi attēlojis. Uzrunājis mežu, zemi, sajutis sauli, putnu dziesmas. Arī savu dzīvi viņš vadījis tuvu dabai. Vairāk nekā 40 mūža gadus pavadījis Vaiņodes pusē, bijis ceļa strādnieks, sliežu uzraugs. Liels patriots, kas ticēja Latvijas valstij, un ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 2003. gadā. Nodzīvojis bagātu mūžu 93 gadu garumā un apglabāts Durbes kapos.”

Gleznotājs A. Kļaviņš rakstnieku nekad nebija saticis: “Sāku jautāt māmiņai guglei, kāds tad viņš izskatās. Fotogrāfiju izvēles tikpat kā nebija, bija jāiztiek ar to, kas ir. Mākslinieks mēģinājis saprast, kāds bija A. Caune. Mierinājums tāds, ka arī vēsturiskos portretus glezno tikai pēc ārējās līdzības. “Gribēju mēģināt pielikt klāt dabu, bet kur tad pieliksi… Fotogrāfija, kur A. Caune gulēja, atlaidies zālītē, man galīgi nederēja, jo visa rakstnieku sērija ir pretskatos, tā ir jāturpina,” teica A. Kļaviņš.

Ē. Kūlis pazina A. Cauni un raksturoja viņu kā mazrunīgu attiecībās ar cilvēkiem: “Toties Alberts prata sarunāties ar kokiem, ar saulrietu, ar visu dzīvo radību. Man bija gods būt pie viņa ciemos ābolu mājiņā, tā bija omulīga būdiņa pagalmā, kur viņš varēja netraucēt ģimeni ar saviem rakstu darbiem. Tur bija miers un aizsargātība no ārējās pasaules.” Otrs elements pasākumā “Divi vienā” bija Ē. Kūļa jaunās grāmatas “Nemīlētais Herbs un mesjē Trojs” atvēršanas svētki.