Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 19. oktobris

+11°C
Vējš: ZA 4.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Drosma, Drosmis, Elīna

Iepazīst igauņu dramaturģiju

Atslēgvārdi vēsma lēvalde | baltijas drāmas forums | dramaturģīja

Foto: No personīgā arhīva

Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Vēsma Lēvalde nedēļu pavadīja Baltijas teātru profesionāļu pasākumā “Baltijas Drāmas forums”, portālam vēstīja Liepājas Universitātes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

“Baltijas Drāmas forums” katru gadu notiek kādā no Baltijas valstīm, un šoreiz kārta pienākusi Tartu (Igaunija). Tā ir iespēja kritiķiem iepazīties ar konkrētas valsts orģināldramaturģiju, jo tiek izrādītās tikai orģināldramaturģijas izrādes, un teātru veikumu. Šī gada tēma bija Baltijas valstu simtgade – teātri, sadarbojoties kopā pa divi: lielais un mazais teātris, veidoja iestudējumus katrs par savu desmitgadi Igaunijas valsts vēsturē.

Vēsma Lēvalde atzīst: “Es konstatēju, ka igauņi ir ar augstu pašapziņu, un atšķirībā no citiem veselīgi un smalki prot ironizēt par sevi. Vēsturiski traģiski notikumi tiek pasniegti ar pašironiju, nezaudējot pašcieņu. Tas liecina, ka igauņi spēj noslēgt rēķinus ar pagātni, kamēr mēs esam cietēju pozīcijā. Ironija ir labs veids, kā runāt par ciešanām.”

Foruma laikā Latvijas delegācija divdesmit cilvēku sastāvā noskatījās divpadsmit izrādes un piedalījās konferencē, kura notika trīs sekcijās, tajās uzstājās arī Latvijas teātra kritiķi. Sekcijā “Izrādes par nacionālo identitāti” ar prezentāciju uzstājās Zane Radzobe, sekcijā “Eksportspējīgā dramaturģija” – Vēsma Lēvalde un Lauma Mellēna-Bartkeviča, sekcijā “Komēdija” – Ieva Rodiņa.

Vēsma Lēvalde atzina, ka igauņi ļoti organiski izrādēs izmanto modernās tehnoloģijas un oriģinālus režisoriskus risinājumus: “Izrādes ar iešifrētām kultūras zīmēm un alūzijām skatītājam rada līdzpārdzīvojumu un emocijas. Turklāt svarīgs ir zīmols, un vislielākais zīmols ir režisors.”

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!