Verot nesen atklātās “Tējas istabas” durvis, pretī vēdī patīkama vīraka smarža. Iekštelpās valda gaiša un radoša atmosfēra, jo notiek gatavošanās sveču liešanas radošajai darbnīcai, siltumu dveš iekurts kamīns. “Te nevar nepatikt,” izrādot interjeru, smaidot saka “Tējas istabas” izveides iniciatore Antra Mazika.

To apliecina arī uz nodarbību atnākušās sievietes. “Vajadzēja atnest ciemkukuli,” dzirdu, viena no viņām izsaka nožēlu, ka atnākusi tukšām rokām.

Vieta kā radīta, lai darbotos

Pirmās izmēģinājuma nodarbības toreiz vēl neizremontētajās “Tējas istabas” telpās, Fr.Brīvzemnieka ielā 28, tika rīkotas jau februārī. “Pat iekurtais kamīns nekliedēja valdošo drūmumu, ko radīja pelēkās sienas un pie griestiem padomju laika lampas,” atceras A. Mazika. Tagad – “Cik smuki!” – neviltoti iesaucās tie, kas atkārtoti ver šīs pašas telpas durvis pēc remonta – šeit tiešām viss pārvērties līdz nepazīšanai. Mēbeles vestas pat no Zviedrijas. ”Šī kumodīte un pūra lāde gan ir manas pašas,” norāda Antra. Roku pielicis arī viņas brālis, uztaisot molbertus, kurus izmanto Gintas Stavrovskas vadītajās gleznošanas nodarbībās. ”Jāsaka, ka daudzas lietas pašas ir atradušas vietu,” secina ”Tējas istabas” veidotāja, taču piebilst, ka nekas vēl nav pabeigts, un iekārtojums vēl mainīsies. Tur būs lete, aiz kuras notiks tirgošanās. Pie šīs sienas liksim izlietnes, kur pēc nodarbībām varēs nomazgāt rokas. ”Tējas istabas” veidotāju galvās ir dažādas idejas, lai nākotnē šo vietu padarītu vēl pievilcīgāku ne tikai vizuāli, bet arī piedāvāto nodarbību ziņā.

Martā ikvienam interesentam tiek piedāvāts plašs radošo darbnīcu klāsts, var apgūt filcēšanu, gleznošanu, aksesuāra žabo veidošanu, kas pašlaik ir ļoti aktuāls, apsveikuma kartiņu darināšanu un vēl daudz ko citu, taču pasniedzēja Indra Grūdupa sola vēl daudzas interesantas lietas. ”Šī vieta ir kā radīta, lai darbotos,” viņa saka.

Nodarbībās iespējams apgūt rokdarbus, strādāt dažādās mākslas un citās tehnikās profesionālu pasniedzēju vadībā. Daudzi nāk tāpēc, lai apgūtu, ko jaunu. Citi, lai pēc saspringtās darbadienas noņemtu stresu un relaksētos. ”Tā ir atslodze knibinoties un kaut ko darot,” atzīst I.Grūdupa. Lieldienās iecerēta rotājumu veidošana marmorizēšanas tehnikā vecākiem kopā bērniem. ”Ne vienmēr mājās šādām lietām ir atliek laika. Ikdienas steiga, nogurums, tāpēc piedāvājam, ko interesantu padarīt šeit,” turpina pasniedzēja. Viena nodarbība ilgst trīs stundas, cenas par radošajām darbnīcām ir pārdomātas tā, lai nodrošinātu visu nodarbībai nepieciešamo – gan materiālus, gan darbarīkus. Atnāc un darbojies ne par ko iepriekš nedomājot. ”Cilvēks, kurš, piemēram, līdz šim nav filcējis, visbiežāk nevar zināt, kāda raupjuma adata ir nepieciešama. Nodarbību laikā parādam kādi materiāli ir pieejami, ko būtu vislabāk izmantot. Viņi mācās no pieredzējušiem cilvēkiem. Turklāt noderīgu ideju apmaiņa notiek starp pašiem dalībniekiem,” novērojusi I. Grūdupa.

Vispirms radošās darbnīcas, pēc tam – veikaliņš un tējnīca

Interesanti, ka ”Tējas istabā” sākotnēji bija plānots atvērt tējnīcu, lasītavu un veikaliņu, bet pēc tam tikai radošās darbnīcas, bet viss izvērties gluži otrādi. Pirmais posms ir veikts – radošās darbnīcas jau darbojas. ”Kad atvērsim veikaliņu, tur tiks pārdoti gan pašu darinājumi, gan tiks rasta iespēja Liepājas māksliniekiem un radošajiem cilvēkiem piedāvāt savus izstrādājumus. Tāpat ir doma pārdot jaunus, savdabīgus un interesantus mākslinieciskus priekšmetus, kā arī antikvāras lietas, mēbeles, dāvaniņas, oriģinālu keramiku. Un, protams, tēju, kuru mums laipni piedāvā Lilija Kalniņa no zemnieku saimniecības “Akoti”,” pastāsta A.Mazika.

Šeit nebūs n-tie galdiņi, jo uzsvars likts uz veikaliņu un atmosfēru, kuru papildinās tējas dzeršana tā, lai cilvēks, pie mums atnākot, varētu nesteidzīgi apsēsties pie galdiņa un palasīt kādu žurnālu vai grāmatu, apskatītu izstādi vai pat turpinātu adīt aizsākto zeķi. ”Šī būs vieta, kur sasildīties, rast mieru, sarunām un omulībai,” stāsta ”Tējas istabas” saimniece.

Vai 80 kvadrātmetru lielā telpa visam nebūs par mazu? “Paplašināsimies, ja tas būs nepieciešams,” smaidot atbild Antra. “Siltākā laikā daudzas lietas varēs darīt arī ārpusē, jo ir lielas durvis, kas ved uz plašu pagalmu. Patiesībā sētu pamanījām pirmo, un izrādījās, ka blakus ir telpas, ko var īrēt.”

Jāatzīmē, ka nākotnē “Tējas istabas” veidotājiem un domubiedru grupai ir iecere izveidot “Brīvzemnieku sētu”, kas kalpotu kā vieta, kur pulcēties radošiem un citādi brīvi un zaļi domājošiem liepājniekiem un pilsētas viesiem. “Vasarā plānojam ārpusē rīkot brīvdabas kino seansus, savukārt telpās dzejas vakarus,” ieskicē Antra. Mazliet skrienot notikumiem par priekšu, jāpiebilst, ka ”Tējas istaba” piedalīsies arī Mākslas dienās, un gluži kā šā gada sauklī, aicinās ienākt un pie tējas tases parunāties. “Priecāsimies, ja cilvēki izteiks ierosinājumus, ko tad viņi gribētu pie mums darīt un redzēt,” aicina “Tējas istabas” saimniece.

Sarunā ar A. Maziku noskaidrojas, ka “Tējas istaba” būtu izveidota neatkarīgi no tā, vai galerija “Krāsu aplis” pilsētā pastāvētu vai ne. “Nezinu, kāpēc mūs pozicionē kopā,” neizpratnē plecus rausta “Tējas istabas” saimniece. Iespējams, uz to pamudinājis domāt tas, ka plašsaziņas līdzekļiem par “Tējas istabas” izveides ieceri paziņoja tieši “Krāsu apļa” kuratore Sintija Šlēgele. Viņa deva savu svētību, ka tas noteikti ir jāīsteno, jo Liepājai, tāda radoša vieta ir vajadzīga. Turklāt uz jaunatvērtajām radošajām darbnīcām nāk arī “Krāsu apļa” apmeklētāji. “Ceru, ka ar Sintijas palīdzību varēsim piedāvāt apskatei Rīgas un citu mākslinieku darbus, jo viņa būs atbildīga par to norisi, kā arī dažādus seminārus,” piebilst Antra. Tāpat ir doma mūsu Liepājas izstādes parādīt Rīgas iedzīvotājiem. “Katrs latvietis sirdī ir mākslinieks, tāpēc domāju, ka šeit apgrozīsies dažāda publika,” cer Antra.