Pārliecinātību un skaistumu – to ansambļa “Jarilo” dziedātājai Vladislavai Zubovičai nozīmē tautas tērps. Viņa bija viena no kuplā dziedātāju pulka, kas sestdien sanāca A. Puškina Liepājas 2. vidusskolas zālē, lai piedalītos kultūras centra “Unisons” rīkotajā mazākumtautību kultūru festivālā “Nacionālo tērpu skate”.

Katram nacionālās kultūras biedrības ansamblim šoreiz ne tikai jārāda savas muzikālās prasmes un tautasdziesmu bagātība, bet arī jāpalepojas ar saviem tērpiem. Skolas gaiteņos jau pirms koncerta sākuma var sastapt citu par citu krāšņāk saģērbtas sievas un meitas un pa kādam vīram arī. Šāds pasākums ir iespēja vēlreiz paraudzīties uz to, ko cilvēkiem nozīmē viņu saknes, kā viņi redz kopīgo un atšķirīgo starp dažādām nācijām.

Georgs Osipenko un Leokādija Kirilka dzied pat divos ansambļos – poļu un krievu. “Mēs esam internacionālisti, mēs nacionalitātes nešķirojam,” lepni saka Georgs. “Nekādas priekšrocības nevienai tautībai, un tad pasaulē būs tautu draudzība un miers!” Viņš pēc tautības ir krievs, Leokādija – poliete. Georgs poliski nerunā, bet dzied gan. Un ar “Kurzemes Vārdu” sarunājas latviski. Ansambļa “Bursztynki” uzstāšanās reizēs viņa ulānu cepuri, rotātu spalvām, nevar nepamanīt. Viņš labprāt izrāda arī ornamentiem rotāto poļu tautas tērpa vesti. Kad dziedot ar tautas tērpu mugurā, tad dziesma uzreiz kļūstot saturīgāka, labāk varot izprast tās nozīmi. “Visi mīl savu dzimteni, savu ģimeni, māti. Katra tauta. Ja mēs vairāk folkloru mācītos, mums nebūtu nekādu mākslīgu problēmu starp tautām. Ir vairāk tā, kas mūs apvieno, nekā tā, kas šķir.”

Uz 2. vidusskolas skatuves kāpj krievu, baltkrievu, ukraiņu, vācu, lietuviešu, poļu ansambļi, latviešu nacionālo tērpu izrāda Nīcas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas.

Pasākums notiek, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstītam Liepājas multinacionālā kultūras centra “Unisons” projektam “Es un manas tautas tērpi”. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16. oktobra numurā.

#kvards-20171016-01#

46Skatīt galeriju