Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 18. augusts

Vārdadiena: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene

Ieskandina meistaru svētkus  (9)

Atslēgvārdi satiec savu meistaru | meistardarbnīcas | akcija | liepājas muzejs

Liepājas muzeja dārzā nosvinēts jau par tradīciju kļuvušais pasākums "Satiec savu meistaru!". Ar jautrām dziesmām un laba vēlējumiem pasākumu aizsāka folkloras kopas, kuru pārstāves, tērpušās krāšņos kostīmos, aicināja sanākušos vienoties kopīgā dziesmā.

"Man ir milzīgs prieks, ka visi kopā varam vienuviet pulcēties un svinēt mūsu mīļās zemītes nu jau 101. gadu," atklājot svētkus, klātesošos uzrunāja Ausma Dzintare. Viņa izteica gandarījumu par kuplo dalībnieku skaitu, kā arī pateicās Dacei Sadakai, kas ir grāmatas "Mans tautastērps" līdzautore, par dzejas rindām, kas cildina meistaru prasmes un vērtības. Tikmēr adītājas turpat muzeja pagalmā rūpīgi izkārtoja rakstainos cimdus, lai padižotos ar savu veikumu.

Lai saliedētu atnākušos, A. Dzintare aicināja visus vienoties kopīgā dziesmā "Mazs bij' tēva novadiņis". Dzirdot pazīstamās melodijas, muzeja dārzā ik pa laikam ienāca kāds garāmgājējs, lai uz brīdi izbaudītu notiekošo vai vismaz intereses pēc palūkotos, kas ir šīs skanīgās dziedātājas. Kautrīgākie palika vārtu otrā pusē, tomēr prom negāja. Ar to muzikālie pārsteigumi vis nebeidzās – pasākuma laikā notika arī lokālās dziedāšanas paraugstunda "Zinu, zinu tēva sētu". Tradicionālajām dziedāšanas meistarklasēm varēja nodoties kopā ar Nīcas un Rucavas etnogrāfiskajiem ansambļiem, folkloras kopām "Saknes", "Vēlava", radošo apvienību "L.A.I.M.A." un Liepājas Universitātes kultūras vadības 2. kursa studentiem.

Šī gada meistaru dienu centrālā tēma ir "Teritoriju apraksti", kur īpaša nozīme pievērsta vietējām tradīcijām, novadiem un pagastiem raksturīgajām amatniecības prasmēm, kas tiek pārmantotas un atjaunotas. Muzeja dārzā apmeklētāji varēja iepazīties ar Nīcas novada biedrības "Cerību krāsa" dalībnieču stāstījumiem par to, kā viņas darinājušas savus tērpus un kādas senās tautastērpa detaļas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Ar savām zināšanām un prasmēm dalījās dažādu amatu pratēji: Tautas daiļamata meistari Lilija un Ivars Skriederi, kuri gatavo dzintara rotas ar sudrabu un citiem materiāliem, tautastērpu darinātāja Aina Antonija, Nīcas etnogrāfiskā ansambļa pirmā saucēja Velta Maļika, kā arī Sanita Zandere, Māra Ceriņa, Ināra Ozola, Līga Engelmane un Zenta Vīgule.

Šāds pasākums notiek jau 11. reizi, tomēr tā galvenā būtība ir nemainīga – meistari joprojām cenšas pastāstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Paši meistari atzīst, ka viņiem ir interesanti savas zināšanas un prasmes nodot tālāk un apskatīties, ko prot citi, lai varētu iedvesmoties. Kad aušanas, adīšanas, tamborēšanas, izšūšanas, kokamatniecības, keramikas meistari sanāk vienkopus un mūzikas instrumentu, latvisku dziesmu un danču pavadījumā dižojas ar saviem talantiem, šķiet, ka senās prasmes tepat vien ir un nekas nav aizmirsts. Pasākums norisinājās 155 vietās visā Latvijā.

  • Komentāri (9)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!