Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Islandietes sajūsmā par latvju cimdu rakstiem

9. jūnijā Liepājas muzejā etnogrāfisko cimdu adīšanas meistarklasē piedalījās 25 adītājas no Islandes, kuras apguva Alsungas tradicionālo adīšanas tehniku.

Islandietes sajūsmā par latvju cimdu rakstiem
Lia Mona Ģibiete rāda islandiešu adītājām suitu rakstu paraugus. (Foto: Egons Zīverts)
20.06.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Tautastērpu centrs “Senā klēts” kopā ar Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centru (KTIC) cittautu rokdarbnieču meistarklases rīko jau kopš 2017. gada.

Kā norāda “Senās klēts” projektu vadītāja Ziedīte Muze, ideja par meistarklasēm dzimusi pēc tautas daiļamata meistares Marutas Grasmanes grāmatas “Mittens of Latvia: 178 Traditional Designs to Knit” iznākšanas, kad ļoti daudzām ārzemju adītājām parādījusies interese par latviešu adījumrakstiem un tehniku.

Pēc divu gadu pārtraukuma muzejā šogad viesojās 25 adītājas no Islandes. Meistarklasi etnogrāfisko cimdu adīšanā vadīja tautas lietišķās mākslas studijas “Liepava” meistare Sandra Brūna, kura atbraucējas iepazīstināja ar Alsungas suitu cimdu adījumu rakstiem, valnīšu tehniku – “robiņiem”, suitu villaines – govskuņģa – specifiku un bišu šūnu rakstu.

Savukārt bijusī Liepājas muzeja KTIC vadītāja un grāmatas “Suitu rakstainās zeķes” autore Lia Mona Ģibiete adītājām izrādīja suitu krāsainos rakstus, krāsu salikumus, dažādu rakstu paraugus.

Meistarklases mērķis bija iepazīstināt islandiešu rokdarbnieces ar latviešu tradicionālo un etnogrāfisko rokdarbu kultūru, tradīcijām, cimdu rakstiem, atklājot vismaz daļu latviskās kultūras.

6. jūnijā adītājas jau viesojušās Kuldīgā, nākamajā dienā tepat Liepājā apmeklējušas folkloras centru “Namīns”, 8. jūnijā devušās uz Rucavu. Visās pieturvietās islandietes mācījušās par Kurzemes puses rokdarbu rakstiem un tehniku, kā arī tos praktiski izmēģinājušas.

Islandietes latviešu etnogrāfisko cimdu rakstu kultūrā ir ļoti ieinteresētas, jo adīšana esot populāra viņu zemē.

Z. Muze stāsta, ka ārzemnieces vēloties zināt, kā ir adīt kopā ar latvietēm un kā ada tieši latviešu cimdus. S. Brūna teic, ka viņām darbs patīkot un ejot ļoti raiti, jo visas esot pieredzējušas rokdarbnieces.

Viena no islandiešu viešņām – Dagnija Hermansdotira, kura ada jau vairāk nekā 40 gadus, –stāstīja, ka pirmoreiz Latviju apciemojusi pirms trim gadiem kopā ar dažiem draugiem. Latviešu cimdu rakstus viņa iepriekš bija redzējusi tikai attēlos un ļoti vēlējās iegūt pieredzi to adīšanā.

Šis brauciens islandietēm paver iespēju ne tikai mācīties latviskās rokdarbu tradīcijas (par kurām viešņas ir sajūsmā), bet arī uzzināt vairāk par latviešu vēsturi, kultūru, tautastērpiem, kā arī izgaršot vietējo virtuvi, apciemot muzejus, radošās darbnīcas, satikt citus rokdarbniekus un mācīties no ekspertiem. Viņas mācījās dažādas adīšanas metodes, kuras iepriekš nav bijušas zināmas.

Lai gan esot daudz atšķirību starp abu tautu rokdarbu kultūrām, interesanti esot fiksēt līdzības. Piemēram, suitu “robiņi” islandietēm šķietot pazīstami, līdzīgi mājās izkoptajiem rakstiem un tehnikai.

Jautāta par grūtībām darba procesā, Dagnija atzīmē, ka problemātiski esot adīt ar latviešu adatām, jo tās esot smalkākas par tām, kādas parasti izmanto Islandē. Tāpat sarežģīti esot adīt, izmantojot vairākas krāsas vienlaicīgi.

Dagnija stāsta, ka islandietes esot sapirkušas daudz vilnas turpmākajai adīšanai, kā arī cimdus un zeķes kā suvenīrus ģimenēm un draugiem. Nenovērtējams ieguvums esot zināšanas, kuras ceļošot līdzi atpakaļ uz Islandi.

Viešņa priecīgi smejas un norāda, ka “viss kārtīgi tiek likts aiz auss”. Metodes islandietēm noderēs ne tikai cimdu, bet arī zeķu adīšanā, džemperu piedurkņu un apkaklīšu elegantā izstrādē.

Dagnija saka, ka viņai latviešu cimdi šķiet unikāli un īpaši. Iepazīstot ne tikai cimdu adīšanas tradīcijas, bet latviešu kultūru vispār, islandietēm veidojas pazīstamības un kopības sajūta ar latviešu meistarēm arī tā iemesla dēļ, ka latvieši un islandieši tomēr ir mazas tautas. S. Brūna atzīmē, ka adījumu rakstu īpatnību līdzība norāda uz sensenām ziemeļu tautu saiknēm.

Z. Muze papildina: “Mēs viena otru saprotam un jūtam.” Šī iemesla dēļ sastrādāšanās muzeja telpās norit mierīgi un patīkami. Islandietes priecājas un akcentē šejieniešu draudzīgumu, laipnību. Pašas adītājas ir apmierinātas un jau taujā par nākamo meistarklasi.

Augustā Liepājas muzeju apmeklēšot vēl viena rokdarbnieču grupa no Islandes, jo ziemeļnieku interese par latviešu cimdu rakstiem esot ievērojama un noturīga.

Meistarklases noslēgumā adītājas devās apskatīt muzeja ekspozīciju “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”, kurā tika aplūkota arī Kurzemes cimdu kolekcija.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz