Ziņa par to, ka ierodas Sergejs Makoveckis, jau aplidojusi Liepāju. Viņš pašlaik ir pats pieprasītākais Krievijas aktieris, kurš spēlē teātrī, piedalās kino un televīzijā. Latviešu skatītāji viņu vairāk pazīst pēc filmām. Pirmo lielo panākumu viņš guva deviņdesmitajos gados, kad piedalījās V. Hotinenko filmās “Patriotiskā komēdija” un “Makarovs”.

Nebija viegli panākt, lai viņš apciemotu Liepāju. Producents Dmitrijs Komarovs sarunā atzinās, ka tam bija vajadzīgi veseli trīs gadi. Un, lūk, 6. aprīlī Liepājas Olimpiskajā centrā notiks Sergeja Makovecka monoizrāde “Ne jau nejauša tikšanās”.

Viņu dēvē par lielo bērnu, krievu Tomu Henku, Viktjukova talismanu. Kāds kritiķis teicis, ka pastāvīga pārtapšana ir viņa stihija. Un viņš iejūtas gan bezbēdīgā klauna, gan pārdomu pilnā filozofa, gan nelaimīgā cietēja lomā. Viņš var būt veiksmīgs uzvarētājs, izsmalcināts inteliģents, bezbēdīgs modes frants un pat atsaldētais, kāds viņš ir vienā no pēdējām filmām “Aklās vistiņas”. Turklāt Sergejs Makoveckis pats piebilst: “Šai spēlē galvenais ir patiesums. Nav patiesuma – mainiet profesiju!” Un vēl viņš atzīstas, ka tēlo dabisku cilvēku – taču dažādās situācijās dažādu. Un tieši viņa dabiskums ir tas, kas piesaista.

Liepājniekiem radusies unikāla iespēja ieraudzīt izcilo krievu aktieri Sergeju Makovecki nevis kādā no viņa lomām, bet savām acīm pārliecināties par viņa meistarību pārtapt monoizrādē “Ne jau nejauša tikšanās”. Šīs tikšanās laikā aktieris skatītāju priekšā pārtaps dažādos atšķirīgos tēlos, monologos no izrādēm un demonstrēs retus kadrus no kinofilmām, Un vēl skanēs dzeja un stāstījumi par S. Makovecka darbu kino un teātrī, par tikšanos ar interesantiem režisoriem, aktieriem un citiem ļaudīm, kas atstājuši pēdas viņa dzīvē.

Anna Protčenko,
“Kurzemes Vārds”