Z. Zusta savās grāmatās nemainīgi paliek uzticīga cilvēku iekšējai pasaulei un tās burvības izpētei – šī grāmata nav izņēmums.

Pirms trīs gadiem, ar grāmatu “Labrīmes, kas mudina bērnus izaugt par labu cilvēku”, Zane Zusta debitēja bērnu dzejā un grāmata gada beigās ierindojās bibliotēku desmit pieprasītāko latviešu orģināldarbu sarakstā. Tagad kārta pienākusi pieaugušo dzejai.

“Dzeju pieaugušajiem pierakstu jau piecus gadus, taču līdz šim nebija doma to visu publicēt. Iespējams, ka tā pat ir labāk, jo

dzeju nevar radīt aprēķinot, izskaitļojot – tad tas nebūtu pa īstam.

Savulaik “Dzejas dienu” laikā mani pamanīja dzejniece Inga Pizāne, uzaicinot publiski uzstāties ar saviem lasījumiem. Iespējams, tas bija pozitīvs grūdiens, ka varu izaicināt sevi arī šajā literārajā disciplīnā – jau vēlāk pie Ingas mācījos arī rakstīt dzeju individuāli,” stāsta rakstniece, atzīstot, ka dzejai vajadzīgs īpašs dvēseles stāvoklis, noskaņa un vēlme dzeju gan radīt, gan tajā uzkavēties.

Krājums tapis lēnām, bet izveidojot zināmu konceptu, kas ietver trīs daļas ikviena cilvēka dzīvē: ilgošanos, satikšanos, attālināšanos.

Par to, ko Zanei nozīmē dzeja, var lasīt uz grāmatas aizmugurējā vāka:

“Dzeja man atgādina domas, kas nemitīgi plūsmo prātā, ieņem dažādus veidolus, padzīvojas un izplēn.

Tās ir nemainīgas, brīžam neizprotamas, bet arī labi pazīstamas. Gluži kā maķoņi debesīs.”  

Dzejas krājumumam vajadzīgos dzejoļus atlasīt palīdzējusi dzejniece Inga Pizāne, krājuma redaktore ir dzejniece Kristīne Ilziņa, māksliniece – Linda Valere, bet dizainere Una Grants.

Grāmata izdota izdevniecībā “Zvaigzne ABC”.