Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 21. aprīlis

+7°C
Vējš: R 5.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Anastasija, Marģers

Iznācis Liepājai veltīts žurnāla "Latvijas Architektūra" numurs  (1)

Iepriekšējais žurnāla „Latvijas architektūra” numurs, kura tēma bija Liepāja, iznāca pirms 10 gadiem, Liepājas pilsētas būvvalde maijā svin 10 gadu jubileju, tomēr atskats uz paveikto nešķiet saistošs, runājot par pilsētu, kura šodien Latvijā tiek raksturota, kā pilsēta ar visstraujāko izaugsmi, pilsēta ar lielāko ražošanas īpatsvaru, pilsēta ar... šodienu! (I.Ansones ievadraksts par pilsētu kopumā). Intensīva attīstība pilsētas struktūrai un apbūvei ir gan svētīga, gan bīstama – tiek īstenotas lielas ieceres, bet tās nav viegli samērot ar pilsētvides priekšnosacījumiem. Spriedze starp vēlmēm un vajadzībām, ambīcijām un iespējām jūtama arvien asāk.

Liepājas pilsētas teritorijas plānojums un apbūves noteikumi, kas spēkā kopš 1997.gada, ne vienmēr dod skaidras atbildes uz šodienas jautājumiem. Tādēļ aktualizējas plānošana, kam pašvaldības budžetā ar katru gadu tiek atvēlēts lielāks finansējums. Šo projektu vērienu un sarežģītību raksturo ieskats pilsētas vēsturiskā centra izpētē un Ezerkrasta plānojumā  (Kristīnes Veinbergas raksts par vēsturiskā centra izpēti, Būvvaldes plānošanas daļas vadītāja Arvīda Vitāla raksts par Ezerkrasta plānojumu – plānojuma autoriUģis Kaugurs Andris un Aija Kokini).

Liepāja ir mantojusi funkcionāli skaidri zonētu un estētiski augstvērtīgu vēsturisko apbūvi. Rekonstrukcija ir pilsētas arhitektu ikdiena, ko interesantu dara namīpašnieku pietāte pret vēstures liecībām. Šai žurnāla numurā – vairāku dzīvojamo māju pārbūves par viesu namiem (Jāņa Lejnieka apskats par viesu namiem Villa Jana - ESTEES projekts, Villa Ērika un Jugend – Ulda Ekšteina projekti, Poriņš – arhitekta Agra Padēļa – Līna biroja projekts, Fontaine- arhitekta Gunta Jurjāna un ēkas īpašnieku projekts) un sabiedriskās ēkas rekonstrukcija par atpūtas centru (Guntas Šnipkes raksts par Libavu- arhitekta Gundara Vīksnas biroja projekts).

Attīstības priekā ir grūti saglabāt skaidru skatu uz mantojuma daļu, kura neatrodas centrā un nav „augstdzimusi”– tās ir vecās rūpnīcas, dzelzceļa un ostas būves, baložu un zirgu pasti... un strādnieku pilsētas „tipveida” dzīvojamā apbūve. Liepājas liķiera fabrikas rekonstrukcijas projekts vedina uz pārdomām par  pārējo „pelēkās” zonas objektu izredzēm laikā, kad strauji mainās ražošanas veidi un tehnoloģijas, pilsētas teritoriju reitings un visu vērtību hierarhija (Guntas Šnipkes  „Poēma par piķi un zēveli”- ieskats Liepājas vēsturiskajā ražošanas apbūvē, apaļā galda saruna par šīs apbūves tagadni un nākotni, Zaigas gailes raksts par viņas birojā tapuši Liķiera fabrikas rekonstrukcijas projektu).  

Numura arhitekti – Andris un Aija Kokini. No visiem Liepājai projektējošajiem, šo pāri akcentē lielais daudzums pēdējā laikā realizēto un vēl projekta stadijā esošo objektu, kas plašā spektrā – no plānošanas līdz vides dizainam – raksturo veiksmīgu ģimenes tandēmu arhitektūrā (Indras Ķempes materiāli par AS „Kurzemes bekons” jaunbūi, Klondaiku un pilsētas centra labiekārtojumu, Guntas Šnipkes materiāls par Liepājas reģiona sporta un kultūras centra rekonstrukciju)

Lai kā gribētos, vienā žurnāla numurā nevar atspoguļot visus pilsētas jaunumus un procesus, tādēļ – gaidiet Liepājas vēstis arī turpmāk, bet, vislabāk, brauciet un apskatiet paši!

Gunta Šnipke,
numura viesredaktore

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!