Sestdiena, 13. aprīlis Egils, Egīls, Nauris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Izrāde par paaudžu vērtību skalu un spēkošanos ar laiku

Izrāde par paaudžu vērtību skalu un spēkošanos ar laiku
03.10.2006 21:14

0

Atslēgvārdi

Liepājas teātra 100.sezonas sākumā skatītāju vērtējumam nodots jau otrs jauniestudējums – slovāku dramaturga Osvalda Zahradnīka (1935) luga “Zvanu solo”. Režisors ir Felikss Deičs, spēles telpu iekārtojis Aldis Kļaviņš, kostīmu māksliniece – Ieva Kundziņa, kustību konsultante – Ingrīda Lūre. Iestudējuma režisors Felikss Deičs atzīst, ka viņš šajā stāstā vēlējies likt akcentu uz vecu cilvēku  izdzīvošanas māku apstākļos, kad viņi ir nospiesti uz ceļiem, jo mūža nogali pavada veco ļaužu mājā. Lai gan aktīvā dzīve ir pagājusi, viņi tomēr prot smelties sevī enerģiju un radīt ap sevi aizgājušās dzīves gaisotni.

Luga “Zvanu solo”  triumfālu gājienu pa Austrumeiropas teātru skatuvēm piedzīvoja pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. 1974.gadā režisore Vera Baļuna to iestudēja Nacionālajā (tolaik – Drāmas) teātrī, kurā galveno lomu – izbijušo aktrisi pani Konti – spēlēja spožā aktrise Lilija Ērika, kas ar to atzīmēja 70 (!) radoša darba gadus uz skatuves. Viņas izcilo spēli šajā lomā bija iespējams redzēt un vērtēt arī Liepājas skatītājiem, kad rīdzinieki viesojās mūsu pilsētā. Jauniestudējumā Liepājas teātrī pani Konti tēlo vidējās paaudzes aktrise Anda Albuže, kurai šī loma šķiet nākusi kā debesu dāvana. Aktrise gan atzīst, ka viņai būtu vieglāk tēlot jaunāku sievieti nekā tik vecu dāmu. Mūsdienu skatītājiem, šķiet, būtu grūti pieņemt personāžu, kam aktrise, pielāgodamās sev, uzliktu vecam cilvēkam atbilstošu biezu grimu un citādi strikti tēlotu liela vecuma pazīmes. Anda Albuže izvēlējusies citu, smalkāku pieeju, izmantojot vieglus akcentus – vecajai dāmai mazliet galviņa trīc, šad tad sevi piesaka skleroze vai grūtības ar kustībām. Pretēji Aivara Kalnarāja (pans Františkes Ābels) un Jāņa Dreiblata (pans Hmelīks) korektajai spēlei otrs šajā izrādē iesaistītais vidējās paaudzes aktieris Juris Āboliņš (pans Reiners) savam pulksteņmeistaram veidojis sulīgākas tēla iezīmes. Savukārt Zigurds Akmentiņš (inspektors Mičs) nāk ar lielu blīkšķi.

Nepamet sajūta, ka izrādes ansamblis kopumā vēl īsti neizjūt Mālderzāles ierobežoto telpu, kas ir visai maza. Arī tuvplāns, faktiski neeksistējošā robeža starp skatītāju un aktieri, prasa savus spēles noteikumus, bet Liepājas teātra aktieriem šajā ziņā pietrūkusi iespēja izkopt to, lai pilnībā īstenotu režisora Feliksa Deiča prasību pēc psiholoģiski smalki niansētas saspēles. Jācer, ka šis upuris, likvidējot vēsturisko dekorāciju zāli un tās vietā izveidojot mazo zāli, nebūs velts un Liepājas teātris būs ieguvējs.

Mālderzālē ir 75 sēdvietas, pagaidām notikušas divas izrādes un tātad “Zvanu solo” noskatījušies vēl samērā nedaudz skatītāju. Tā teikt, uz sitiena, tūlīt pēc izrādes nav nemaz viegli formulēt savas domas par redzēto, tomēr daži savos pirmajos iespaidos dalījās.

Irēna Grundīze, Zobārstniecības poliklīnikas galvenā ārste: “Es jau esmu liela teātra gājēja. Redzēju arī pirmo Liepājas teātra šās sezonas jauniestudējumu “Aiz slēgtām durvīm”, kas man, teikšu atklāti, pie sirds negāja. Pat padomāju: ja otrā nepatiks, vai tad vairs vērts tērēt laiku. Bet “Zvanu solo” man un arī manām paziņām ļoti patika. Zālīte bija jauka, intīmā atmosfēra patika, jo aktierus varēja labi vērot. Tēma jau arī ir mana vecuma ļaudīm tik pazīstama un tuva. Man patika Kalnarājs – ilgi nebija redzēts un vēl tādā lomā, to pašu varu teikt par Andu Albuži un pārējiem. Paldies!”

Valdis Mackars, mākslinieks: “Man nepatīk pats literārais materiāls. Man liekas, ka tā ir tāda pasmiešanās par veciem cilvēkiem. Mani tas nepārliecināja. Tad vēl aktieri tomēr īsti netika galā ar mērogiem: lielā zāle – mazā zāle. Vārdu sakot, tuvplāniem vajadzīgs cits spēles stils. Negribu nevienu te nosaukt, bet daļa ar to galā netika. Liekas, ka Dreiblats izturēja tās mērogu maiņas. Kas attiecas uz scenogrāfiju – kāds materiāls, tāda telpa.”

Aivars Zuzāns, ilggadējs amatierteātra aktieris: “Lai man piedod, bet Anda Albuže panes Konti lomā man likās tā ka par jaunu, jo skatoties man visu laiku vizuāli rādījās Iza Bīne. Visumā man izrāde patika, lai gan likās, ka laužas ārā par daudz pesimisma, kaut vai Kalnarāja pana Ābela dialogā ar Kaspara Goda tēloto mazdēlu Pāvelu. Domāju, ka priekš mazās zāles Akmentiņš bija par skaļu, bet jauniņā Lučiņina jutās kā uz lielās skatuves, pietrūkst intimitātes. Man šķiet, ka Mālderzāles spēles laukums ir par mazu, it kā gaisa pietrūkst. Toties ieguvums ir dabiskā virsgaisma – logi griestos, kas šajā gadalaikā īpaši spēlējas – izrādes gaitā dienas gaisma pamazām dziest un to nomaina starmeši. Aktieriem nepieciešams iespēlēties jaunajos apstākļos.”

12 gadu vecais skolnieks Gunārs Toms Narbuts un viņa mamma Viola. “Man patika,  interesanti bija skatīties, kā vecie cilvēki dzīvo,” savas domas droši pauž Gunārs. “Es tikai nesapratu, kāpēc tas viens onkulis negribēja pārcelties uz labākām mājām, kur ir silts.” Te iesaistās mamma Viola: “Mums starpbrīdī šajā jautājumā par atšķirību starp savu mājokli un veco ļaužu māju bija maza diskusija abiem. Arī par to, ko nozīmē bērniem un vecākiem dzīvot kopā un rūpēties citam par citu. Mēs sapratāmies, vai ne, dēls?” Gunārs pamāj ar galvu: “Mh… Bet mums ar mammu patika arī jaunā izrāde “Aiz slēgtām durvīm”.”

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Ir atkal piektdienas vakars, un pani Konti (Anda Albuže) sirsnīgi sagaida pans Ābels (Aivars Kalnarājs) un pans Reiners (Juris Āboliņš).

 

Jaunais pāris – Ābela mazdēls Pāvels (Kaspars Gods) un viņa meitene Daša (Kkarina Lučiņina) jau priekšlaikus iejūtas pana Ābela dzīvoklītī kā savās mājās.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz