Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 20. oktobris

Vārdadiena: Leonīda, Leonīds

Izstāde par Liepājas kara orķestra vēsturi  (1)

Atslēgvārdi liepājas muzejs | izstāde | orķestris | vēsture | kara orķestris | jūras spēku orķestris

Trešdien, 5. jūnijā, pulksten 17 Liepājas muzeja filiālē “Liepāja okupāciju režīmos” atklās tematisku izstādi “Tauru skaņās kad viļņojas gaiss. Ieskats Liepājas kara orķestru vēsturē”, kur fotogrāfijās, priekšmetos, formas tērpos varēs izzināt Liepājas kara orķestru izveidi un attīstību, informē filiāles vadītāja Sandra Šēniņa.

Izstādes atklāšanā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bigbenda mūziķu grupa.

Lai gan lielākā daļa eksponātu stāsta par atjaunotās Latvijas Jūras spēku orķestra no 1992. gada līdz 2009. gadam, pašreizējā Nacionālo bruņoto spēku bigbenda darbību, izstādē varēs redzēt arī vēsturiskās 1919. gada un 1920. – 30. gadu kara orķestru fotogrāfijas no Jura Raķa kolekcijas, kas uzņemtas Liepājā.

1919. gada 6. februārī Jaunformējamo spēku komandieris kapteinis Ludvigs Bolšteins izdeva pavēli Nr. 11, kurā uzdeva brīvprātīgo 11. rotai formēt muzikantu komandu. Saskaņā ar šo pavēli Liepājā tika nodibināts pirmais Latvijas armijas kara orķestris. Tā vadītājs bija virsleitnants Pauls Struge.

Atjaunotās Latvijas laikā no 1992. gada Liepājā pastāvēja obligātā militārā dienesta matrožu orķestris, kuru vadīja bocmanis Vilnis Mellums. Matroži muzicēja no dienesta brīvajā laikā, un šī orķestra sastāvs bija ļoti mainīgs. Katru gadu obligātajā militārajā dienestā esošo mūziķu sastāvs nomainījās gandrīz pilnīgi, tomēr viņi spēja nodrošināt vienkāršākās ceremonijas Liepājā, Ventspilī un dažreiz pat Rīgā: nospēlēt dažādu valstu himnas, ceremoniju maršus u.c.

Nākamais nopietnais solis Latvijas militāro orķestru attīstībā saistās ar 1995. gada 1. jūniju. Šajā dienā aizsardzības ministrs apstiprināja Jūras spēku orķestra štatu. Pēc profesionālā orķestra nodibināšanas 1995. gadā daļa no matrožiem pārgāja virsdienestā, un tā pamazām izveidojās 35 cilvēku liela spēcīga profesionāla vienība Liepājā. 1995. gada 6. jūniju var uzskatīt par Latvijas Republikas Jūras spēku orķestra dzimšanas dienu.

Jūras spēku orķestris veidoja Jūras spēku militāro ceremoniju muzikālo noformējumu, piedaloties ārvalstu Bruņoto spēku komandieru, karakuģu sagaidīšanas un pavadīšanas ceremonijās, kā arī popularizēja LR Jūras spēkus ar aktīvu profesionālo koncertdarbību un līdzdalību starptautiskos militāro un profesionālo pūtēju orķestru festivālos.

Piemēram, 2006. gada martā starptautiskajā pūšamo instrumentu orķestru konkursā Panevēžā (Lietuvā) orķestris ieguvis balvu par labāko obligātā skaņdarba interpretāciju, kā arī balvu par labāko solo izpildījumu ar orķestri (soliste Ilze Paegle no pūtēju orķestra “Rīga”) un “Grand Prix”.

2004. gadā visus trīs orķestrus, proti, NBS Štāba orķestri Rīgā, Jūras spēku orķestri Liepājā un Sauszemes spēku orķestri Daugavpilī, iekļāva vienā struktūrā — Orķestru pārvaldē, kuru savukārt pakļāva Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Nodrošinājuma pavēlniecībai.

Tāda struktūra pastāvēja līdz 2009. gadam, kad finansiālu iemeslu dēļ notika liela reorganizācija: likvidēja Sauszemes spēku orķestri, bet NBS Štāba orķestri un Jūras spēku orķestri apvienoja, izveidojot divas orķestru grupas Rīgā un Liepājā, kuras attiecīgi nosauca par Sauszemes spēku grupu Rīgā un Jūras spēku grupu Liepājā. Šobrīd Rīgā ir pūtēju orķestra sastāvs, kas vairāk atbild par ceremoniju nodrošināšanu, bet Liepājā — bigbends, kas vairāk nodarbojas ar koncertdarbību.

NBS bigbenda kodolu veido mūziķi no bijušā Sauszemes spēku orķestra un Jūras spēku orķestra. NBS bigbends ir sagatavojis vairākas koncertprogrammas, kuras atskaņotas gan dažādās Latvijas pilsētās, gan ārpus valsts robežām. Bigbends aktīvi piedalās dažādos festivālos.

Nupat mūziķi atgriezušies no Šveices, kur piedalījās Militāro bigbendu festivālā. Orķestra priekšnieks ir kapteiņleitnants Uldis Locenieks, diriģents — kapteinis Aleksandrs Kreišmanis.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!