Liepājas muzeja mazajā zālē atklāta Liepājas teātra 100.jubilejai veltīta pirmā izstāde “Atļausimies pasapņot”. Tā rāda plašu materiālu klāstu no Liepājas teātra kolekcijas, kas stāsta par gadu gaitā bērniem iestudētajām izrādēm. Izstādes atklāšanā kuplā skaitā bija ieradušies Liepājas Bērnu mākslas skolas audzēkņi, visa gadagājuma teātrmīļi un  Liepājas teātra ļaudis, arī aktrises ar saviem bērniem. Aktieris un mūsu teātra vēsturnieks Zigurds Akmentiņš, kā allaž, zināja pastāstīt daudz interesantu atgadījumu, bet aktrise Lelde Kaupuža, skatoties uz izstādē eksponētajiem izrāžu tērpiem, dalījās izjūtās par nospēlētajām lomām.

Izstādē “Atļausimies pasapņot” bērniem un viņu vecākiem, kuriem daļai tā izraisīs arī jaukas bērnības atmiņas, ir iespēja tuvplānā aplūkot daudzu izrāžu kostīmus: Pelnrušķītes balles kleitu, trīs tuklo sivēntiņu tērpus, Sarkangalvītes kleitiņu no izrādes “Sarkangalvīte un vilks”, divus suņukus no izrādes “Punktiņa un Antons” diviem iestudējumiem, kaķīšu tērpus no izrādes “Kaķīša dzirnavas” un citu izrāžu skatuves kostīmus, kā arī butaforijas, cepures un dažādas citādas galvassegas, senas fotogrāfijas, izrāžu afišas un programmiņas. Muzeja speciālisti izstādē iekļāvuši arī unikālu muzeja krājuma eksponātu – Antenišķu fabrikas ražotu divriteni. Kā zināms, šīs ģimenes jaunākais dēls Mārtiņš Antenišķis bija ilggadējs Liepājas teātra aktieris.

“Liepājas teātris vienmēr ir domājis par mazajiem skatītājiem, kas pirmo reizi saskaras ar skatuves mākslu un, cerams, skatoties viņiem domātās izrādes, kļūs par uzticamiem teātra draugiem,” saka teātra literārā padomniece Edīte Tišheizere. “Teātra pastāvēšanas 100 gados bērniem uzvestas vairāk nekā 100 lugu. Pašu pirmo sev domāto iestudējumu bērni varēja redzēt jau Liepājas teātra atklāšanas sezonā – 1908.gada 17.februārī, kad priekškars vērās pasakai “Skroderis par princi jeb Trīs varoņdarbi”. Tomēr vislabākā dzīve mazajiem teātra cienītājiem bija no 1949. līdz 1966. gadam, kad teātrī darbojās īpašs leļļu ansamblis, kura repertuārā bija gandrīz vai vienas vienīgas pasakas. Visvairāk iestudējumu šajā laikā piedzīvojusi pasaka par Pelnrušķīti: dažādu autoru iestudējumos un ar atšķirīgiem nosaukumiem šis brīnumainais stāsts uz skatuves parādījies astoņos dažādos uzvedumos. Allaž iemīļotas bijušas Annas Brigaderes, Raiņa, Leona Paegles bērnu ludziņas, “Sprīdītim”, “Maijai un Paijai”, “Zelta zirgam” bijuši pa četriem iestudējumiem, vairākkārt uzvesta “Runga, iz maisa”. Savukārt visilgāk spēlētās bērnu izrādes gods pienākas “Sarkangalvītei un vilkam”, ko režisors Oļģerts Kroders iestudēja 1979.gadā, un Anitas Kvālas atveidotajai Sarkangalvītei.”

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Aktieris Zigurds Akmentiņš un bijušais ilggadējais Liepājas teātra galvenais administrators Leons Lileiko brīnās, vai patiešām vēl ir saglabājušies skaistie kostīmmākslinieces Zigrīdas Atāles veidotie tērpi no 1994.gadā iestudētās izrādes “Pepija Garzeķe”.

Ekspozīcijas priekšplānā unikālais Antenišķu velosipēds.