Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 21. aprīlis

+7°C
Vējš: R 5.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Anastasija, Marģers

Jāņa Sudmaļa 120. jubilejas izstāde  (1)

Atslēgvārdi muzejs | izstāde

Neraugoties uz to, ka Liepājas muzeja izveidotājs savā jubilejā būs godināms 28. novembrī, jau tagad atvērta viņa garajam un darbīgajam mūžam veltīta izstāde. Lai parādītu visu tā bagātību, protams, vienas vienīgas izstādes ir par maz. Jāņa Sudmaļa dzīves šķautnes aptver daudz  interešu un padarītu darbu. Šoreiz par izstādes vadmotīvu ir izvēlēti vārdi, ar kuriem viņš iesācis kādu no savām autobiogrāfijām: “Esmu kurzemnieks…”.

Šīs dziļās saknes Kurzemē, tās vēsturē, tautas mākslā, etniskajās īpatnībās izveidoja Jāni Sudmali  par personību, kādu viņu pazina un pazīst sabiedrība : skolotājs, mākslinieks, tautas mākslas pētnieks, Liepājas muzeja izveidotājs. 35 gadus viņš bija tā vadītājs, kas krāja un pētīja, kad bija nepieciešams, arī nosargāja viņa pārziņā uzticētās Liepājas pilsētas un tās novada kultūrvēsturiskās vērtības.

Izstādē akcentēti tie Jāņa Sudmaļa dzīves posmi, pat atsevišķi notikumi, kurus viņš pats vairākkārt piemin savās atmiņās, par kuriem saglabājis skatāmas liecības. Tā ir jau zēna gados radusies interese par mākslu un mācības  Jaņa Rozentāla privātstudijā. Tās gan ilga tikai vienu semestri, taču  latviešu glezniecības dzīvinošais iespaids jaunajā Sudmalī  saglabājās ilgi.

Tad īpašs notikums 1914. gada ziemā. Bija sācies Pirmais pasaules, un apkārtnes iedzīvotāji bija saziedojuši cimdus. Lai karavīriem frontē rokas nesalst. Nejauši šo cimdu bagātību ieraudzīja Jānis Sudmalis, kurš tai  laikā jau mācījās barona Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterpilī. Tā viņu burtiski apbūra, vēlāk liekot pateikt :

“…cimdi man pirmo reizi atklāja tautas pūra skaistumu, kas deva ierosinājumu arī turpmākajā radošajā un pedagoģiskajā darbā”.

Pēterpils. Pilsēta, kas Jānim Sudmali devusi ļoti daudz. Pirmām kārtām jau izglītību, mācoties Štiglica skolā, kā to mēdza dēvēt, mūsdienu izpratnē – vienā no labākajā rūpnieciskā dizaina skolām toreizējā Krievijā. Starp štiglicēniem – skolas audzēkņiem – Sudmalis atrada draugus  visam mūžam : māksliniekus Arturu Baumani un Pēteri Kļaviņu. Pēterpils Jānim Sudmalim deva arī pirmās ģimenes laimi, kad viņš tur  iepazina un salaulājās ar cēsinieci Otīliju Kļaviņu un jaunajā ģimenē drīz vien piedzima dēli Imants un Videvuts.

Īpašs ir stāsts par tēvu Jāni Sudmali un dēlu Imantu Sudmali. Un šī sadaļa izstādē sākas ar vārdiem : “Mīļo tēt…”.

Jānis Sudmalis bija neapšaubāmi talantīgs cilvēks. Taču grūti, gandrīz neiespējami nosaukt kādu vienu konkrētu darbības loku, kurā viņš sasniedzis visvairāk, kur panākumi bijuši vislielākie. Paša vērtējums bieži atšķīrās no tā, ko par viņu teica vai rakstīja citi. Taču viena patiesība ir neapšaubāma – no visiem talantiem  lielākais talants, kas Jānim  Sudmalim piemita, bija talants strādāt.   

Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja

Jāņa Gintnera foto

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!