sudrabpelēka kā mani mati
migla pāri ceļam
kamēr tu posies es novecoju
un vairs neatšķiru sejas

viņi pūļiem plūst man garām dzelmainiem bikliem svelošiem pazemīgiem smīnīgiem un gudriem skatieniem nepieskardamies nesaskardamies visi tik nodevīgi sveši visiem spārni pār acīm un sudraba miglas pievilgusi krēslā mirdzoša āda

lūdzu iezīmē uzacis ar ogli
pirms izej no mājām

27.03.2009

XXX

augām dienām manas pilsētas ielās un koku vainagos sniegs lēni un rūpīgi zīmē melnbaltas grafikas pavisam bez sižeta un koncepcijas
un paklusām smejas

bērni vakaros smaržo pēc slapja suņa kad aizelsušies salasa pagalmā izbārstītos smieklus un ieslēpj ledus kamoliņiem apaugušos dūraiņos

naktīs siltās istabās izgarojot tie sūcas cauri sienām un durvīm un pilsētas ļaudis miegā pārmaiņus klusi irdz par saviem melnbalti zīmētajiem sapņiem kurus nekad neatceras

es dažreiz palieku nomodā dzirdēt un klusi skaust tavus mierīgos smieklus maigi kļaujamies ap mums un greizsirdīgi minēt kas tik mīlošs un silts smalki iezīmēts tavā sapnī

pa to laiku ārā snieg
tādos rītos salā sūrst naktī tavu rugāju glāstītā āda
un es ietērpjos melnā un izeju ieaugt savas pilsētas melnbaltajos smieklos un noticu ka rītnakt cieši blakus tu atkal sapņosi mani

25.02.2009 

JANA EGLE

_______________________

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].