Liepājas muzeja nodaļā ”Liepāja okupāciju režīmos” K. Ukstiņa ielā 7/9 iekārtota  jauna  krājuma izstāde ”Liepājnieki klausās radio”, kas veltīta Liepājas 384. dzimšanas dienai. Tajā atspoguļota radio būve un tirdzniecība Liepājā 20. gadsimta pirmajā pusē.

Liepājas muzeja krājumā esošie Liepājā ražotie un izplatītie radioaparāti ir viena no Latvijas radiotehnikas vēstures sastāvdaļām. Šo kolekciju muzejam pārdeva šīs tehnikas izpētes entuziasts un kolekcionārs Atis Brikmanis.

Ar radiotehniku saistīto lietu attīstība Liepājā nav bijusi nejauša. Pirmkārt, 20. gadsimta sākumā šeit bija izveidota liela Krievijas jūras kara flotes bāze, kurai bija nepieciešami droši un stabili radiosakari. Tie bija vajadzīgi arī jūras tirdzniecības kuģu sakaru uzturēšanai.

Otrkārt, Liepāja bija otrā pilsēta Latvijā aiz Rīgas, kurā bija attīstīta mašīnbūve. Šai nozarei bija nepieciešams kvalificēts inženiertehniskais potenciāls. Visi šie speciālisti, kas bija saistīti ar tā laika modernajām tehnoloģijām, arī bija tie, kas laikā starp diviem pasaules kariem atsevišķās pusamatnieciska tipa darbnīcās spēja uzbūvēt detektorus vai radioaparātus.

Muzeja krājumā ir salīdzinoši liels skaits Liepājā starpkaru periodā gatavoto radiouztvērēju. Pirmais liepājnieks, kurš 1927. gadā saņēma oficiālu atļauju ražot radioaparātus un to piederumus bija Augusts Jaunzemis no Vidusceļa ielas 13. Kopējais izgatavoto radioaparātu skaits viņa darbnīcā nepārsniedza dažus desmitus.

Tajā pat gadā radioaparātu ražošanas un arī tirdzniecības atļauju saņēma Rīgas inženieris F. Zaueršteins. Viņa darbnīca atradās Tirgoņu ielā 9. 1920. gadu beigās radioaparātus gatavot un pārdot Graudu ielā 27 uzsāka Juliuss Nebels.

Radio ražošana lietpratējiem nesa labu peļņu. Ar to sāka nodarboties arī slavenie Liepājas velosipēdu ražotāji brāļi Antonišķi, kuru pārstāvniecība un veikals atradās Lielā ielā 19. Radiouztvērējus ražoja arī Aleksandra Tomasa darbnīcā Lielā ielā 12. Šīs firmas darbībai jau bija rūpnieciskās ražošanas raksturs un ievirze.Liels ražošanas apjoms un attīstīta tirdzniecība raksturoja A. Leiboviča firmu, kur ražoja trīs līdz pat septiņu radiolampu aparātus.

Ap 1925. gadu savu radioaparātu un to piederumu veikalu Lielā ielā 12 atvēra Fricis Lazdenieks. Radioaparātus tirgoja arī  Liepājas un apkārtnes skolotāju kooperatīvs Rožu laukumā 12,  A. Jakubovics Graudu ielā 34. Un Valsts elektrotehniskās fabrikas (”VEF”) veikals Liepājas Latviešu biedrības namam pirmajā stāvā.

Krājuma izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Jānis Gintners,
Liepājas muzeja krājuma glabātājs

Jāņa Gintnera foto