Šovasar Liepājā durvis vērs jauna mākslas telpa – antikvariāts un galerija “Romas dārzs”. “Mūsu pirmā izstāde būs veltīta Liepājas vecmeistariem, kas strādājuši pagājušajā gadsimtā, lai parādītu, kā laikmetu juta un saprata toreiz,” stāsta tās vadītāja Astra Dzērve.

Romas dārzā mākslas galerijas un antikvariāta telpās pirmajā stāvā un pagrabā valda rosība. Pēc telpu remonta tās tiek iekārtotas. Augšstāvā jeb pirmajā stāvā būs antikvariāts ar dažādām mēbelēm, apgaismes ķermeņiem, traukiem, svečturiem un citiem sīkākiem priekšmetiem, kas ir gan mākslinieciski, gan vēsturiski vērtīgi un izturējuši laika pārbaudi. Antikvariāta vadītāja pastāsta, ka lielākoties mēbeles un priekšmeti ir no pagājušā gadsimta sākuma un ka antikvariāta saturu veido lietas gan no ārzemēm, gan no Latvijas un Liepājas. “Šurp varēs doties ne tikai ar mērķi kaut ko iegādāties, bet arī baudīt ar acīm,” kā aicinādama saka A. Dzērve.

Kāpnes no pirmā stāva ieved plašajās pagraba telpās, kas atvēlētas nelielai daļai antikvāro mēbeļu, bet lielākoties mākslai. Tajās liela darba duna. Meistari ierīko iekarsistēmas un apgaismes iekārtas, kas palīdzēs labāk eksponēt gleznas. To tur ir ļoti daudz. A. Dzērve paskaidro, ka galerijas un antikvariāta kolekcijā ir vairāki simti gleznu. Lielu daļu no tām veido Liepājas vecmeistaru darbi. Galerijas vadītāja uzsver, ka gleznām ir ne tikai mākslinieciska, bet arī vēsturiska vērtība. Tās ir laikmeta liecinieces – zvejnieku laivas, ar kādām neviens vairs jūrā nedodas, kuļmašīna, kādu šodien vairs nelieto, Liepājas ielas, kas tagad izskatās citādāk. Un tie ir tikai daži piemēri.

Pēc tam, kad kolekcija inventarizēta, kļuvis redzams, kuru autoru tajā vēl trūkst. Lai Liepājas mākslinieku darbu krājums veidotos pilnīgāks, meklētas un iepirktas konkrētu autoru gleznas. “Piemēram, kolekcija tika papildināta ar Augusta Annusa un Jāņa Gaiļa gleznām, iegādājāmies arī Skaidrītes Elksnītes darbus,” galerijas vadītāja pastāsta un neslēpj, ka, inventarizējot kolekciju, bijis ne viens vien pārsteigums par daudzu mākslinieku darbiem. “Kolekcijā pamazām tiek iegādātas arī izcilāko Latvijas mākslinieku gleznas,” viņa turpina. Starp tām ir, piemēram, Džemmas Skulmes, Jāzepa Pīgožņa, Kurta Fridrihsona, Jāņa Roberta Tilberga u. c. gleznas.

Daļa kolekcijas antikvariātā būs pieejama pircējiem. “Darbu ir daudz, tāpēc noteikti nebūs tā, ka tie, kas uz galeriju atnāks vienreiz, visu būs redzējuši. Laiku pa laikam gleznas pamainīsim, sakārtosim citādāk,” sola A. Dzērve. Otru daļu galerijas telpu aizņem liela, divdaļīga izstāžu zāle, kurā paredzētas mainīgas ekspozīcijas. Pirmajā būs Liepājas vecmeistaru gleznas no kolekcijas. Izstādes darbos varēs ieraudzīt pagājušo gadsimtu un mākslinieku rokraksta izmaiņas laika gaitā. “Ir daži īpaši darbi, ko sen nav nācies redzēt, piemēram, mākslinieka Egila Radziņa darbi, kas man pašai sagādāja daudz pārsteigumu,” atklāj galerijas vadītāja. Viņa min arī tādus pazīstamus autorus kā Roberts Stārosts, Jānis Lauva, Jānis Sudmalis, Staņislavs Diņķelis, Valters Uzticis, Matīss Zavickis, Augusts Annuss.

“Pirmā izstāde noteikti būs bez maksas. Kā būs turpmāk – redzēsim,” viņa piebilst. Taču norāda, ka izstādes noteikti būs. Jau zināms, ka pēc Liepājas vecmeistariem tur redzēsim Baltijas mākslinieku darbus festivāla “Via Baltica” ietvaros. Lai gan zāli vēl ilgi izdotos piepildīt ar gleznām no kolekcijas, galerijas un antikvariāta vadītāja skaidro: “Turpmāk būs jādomā par sadarbību ar māksliniekiem, kolekcionāriem, lai pamainītu izstādes. Lai būtu interesantāk un veidotos vēl viena jauna kultūras telpa.”

Bet pašlaik galvenais uzdevums – gan galerijas pastāvīgajā ekspozīcijā, gan izstāžu zālē atrast katram mākslas darbam īsto vietu. “Pagraba telpas izvirza savus nosacījumus, kā gleznas eksponēt,” A. Dzērve paskaidro. Viņa vēl nenosauc datumu, kad antikvariāta un galerijas durvis vērsies apmeklētājiem, taču tas noteikti būs šovasar, visticamāk, jūlijā.

34Skatīt galeriju