Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 16. novembris

+7°C
Vējš: DA 4.8 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Banga, Glorija

Jaunais teātra direktors neapskaužamā situācijā  (39)

Atslēgvārdi teātris | laukšteins herberts

2008. gada 31. oktobris. Pēdējā diena, kad var iesniegt savu kandidatūru konkursam uz Liepājas teātra direktora vietu. Pusdienlaiks. Redakcija zvana Herbertam Laukšteinam, lai uzzinātu, vai ir pamats runām, ka uz šo amatu pretendē arī viņš. "Zinu, ka es šo darbu varētu paveikt un tas man būtu veiksmīgs, bet sadzīvisku apstākļu dēļ to nevaru darīt," ar pārliecību teica vīrietis telefonā. 5.decembris. Parādās oficiāls paziņojums, ka SIA "Liepājas teātris" dalībnieku sapulcē par teātra direktoru iecelts Herberts Laukšteins.

Izsaimniekots pamatīgi

"Pēc mūsu sarunas man bija vēl piecas stundas līdz brīdim, kad varēja izlemt un pieteikties šim amatam," H.Laukšteins skaidroja "Kurzemes Vārdam". Pieteikumu konkursam varēja iesniegt nepilnu desmit dienu laikā. Sanāk, ka vairāk nekā nedēļu Laukšteina kungs šim amatam teica , bet dažu stundu laikā izlēma sniegt citu atbildi – . Kāpēc tik pēkšņa lēmuma maiņa? "Kaut kur iekšā tam biju gatavs, vienkārši nebija pieņemts galīgais lēmums. Plus pēdējā dienā saņēmu daudz zvanu no cilvēkiem, kas mani pazīst – gan no malas, gan no teātra. Viņi teica: "Ir laiks"," turpināja pamatot H.Laukšteins.

Iepriekš viņš apgalvoja, ka Liepājas teātra direktora pienākumus nevarētu uzņemties sadzīvisku apstākļu dēļ. Vai apstākļi mainījušies? "Daļēji. Tās ir kādas īpašuma lietas, kas man ir jāsakārto." Šo lietu nokārtošana kādu laiku vēl paņemšot, bet jaunieceltais Liepājas teātra direktors nedomā, ka tas varētu traucēt pašreizējā amatā.

Ieejot direktora kabinetā, vadītājs piebilst, ka tik tikko sācis apjaust, kas kur atrodas, kur katrs sēž. "Un uzzināju arī bēdīgo faktu, ka kasē ir mīnus 48 tūkstoši latu. Principā bez kaut kādas ārējas palīdzības nav, par ko maksāt cilvēkiem algas. Izsaimniekots diezgan nopietni," konstatējis H.Laukšteins.

Viņš arī priekšā noliek mapi un vērš uzmanību uz pirmo lapu, kurā attēlots pirmizrāžu grafiks. "Aina ir bēdīga," nopūšas direktors. Bet vai tagadējais direktors pirms tam nezināja, nenojauta, kāda ir finansiālā situācija teātrī? "Es jau neesmu galīgi no malas, līdz šā gada 1.janvārim biju Liepājas teātra padomē, tā ka apmēram zināju, kas un kā notiek. To, ka finansiāli gāja bēdīgi, zināju, bet nezināju, ka tik patoloģiski. Jo informācija uz āru bija tāda, ka viss ir ļoti labi," atminas H.Laukšteins. 

"Saprotu, ka man būs nepieciešams daudz fiziskā spēka, būs daudz jāstrādā. Bet tas mani nebaida. Ilgus gadus strādājot amerikāņu kompānijā ("Wrigley Scandinavia AB" – "K.V."), mēdzu jokot, ka kapitālisms izspiež. Tur biju pieradis strādāt padsmit stundas. Tajā vidē ir tā – vai nu tu esi, vai neesi, vai nu tu nopelni sev iztiku, vai ne. Tur nav dotāciju, nav palīdzīgu roku, nav mammas," raksturoja H.Laukšteins.

 Viņš noliedz, ka jaunais amats viņam būtu izaicinājums. "Es savu apzināto dzīvi esmu virzījis uz teātri. Un tas nav tāds gadījuma raksturs, tam veltīti daudzi gadi, teātris man ir bijis kaut kas nozīmīgs," teica H.Laukšteins, kurš ilgus gadus bijis Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs un arī SIA "Liepājas teātris" padomes priekšsēdētājs. Taču pirms 12 gadiem viņš šo sev nozīmīgo ēku tomēr atstājis. Tas esot darīts ekonomisku apstākļu dēļ, tāpēc, ka bijis jāgādā par jauno ģimeni, kurā ienākusi meitiņa. "Man ir gan zināšanas par to, kas ir teātris, kā tur viss veidojas, gan par to, kas ir nauda, maciņš," skaidro H.Laukšteins.

Kam direktors ķersies klāt vispirms? Bez ilgas apdomāšanās skan H.Laukšteins atbilde: Klaipēdas Universitātes Liepājas teātra kurss. "Viņiem ir jāatgriežas Liepājas teātrī, kur viņi ir ļoti vajadzīgi." Bet vai viņiem visiem šeit atradīsies vieta? H.Laukšteins pašlaik uz šo jautājumu nespēja atbildēt. "Šodien varu teikt tikai to, ka viņiem visiem, cik nu viņu tur ir, jābūt šeit," apņēmīgā tonī teica H.Laukšteins.

Vairāki Liepājas teātra pašreizējie aktieri ir pauduši neapmierinātību, ka ir par maz nodarbināti, ka ilgs laiks aizrit bezdarbībā, ka pārāk reti notiek izrādes. Vai jaunais direktors plāno izrāžu grafiku sabiezināt, vai paredz piesaistīt vēl vairāk režisoru? H.Laukšteins neko vairāk par plāniem arī šajā sakarībā vēl nevarēja pateikt, skaidrojot, ka līdz iecelšanas dienai teātra direktora amatā ļoti aktīvi strādājis iepriekšējā darbā. Un tikai tagad sācis apzināt problēmas, kas saistītas ar Liepājas teātri.

Bet kaut kāda vīzija taču ir? "Teātra vīzija skan tā: būt mīlētiem mājās un pazīstamiem Eiropā. Lai Liepājas teātris nebūtu tikai kaut kāda pasākumu norises vieta, bet lai tas būtu teātris, uz kuru grib nākt cilvēki, un lai par to zinātu ārpus Liepājas un varbūt pat ārpus Latvijas robežām," noskaitīja H.Laukšteins.

Atcerēsimies, ka 23.oktobrī vairākas augstas amatpersonas saņēma vēstuli par uzticības izteikšanu tagad jau Liepājas teātra bijušajam direktoram Ivaram Lūsim, kurš pārdomāja un tomēr vēlējās turpināt darbu vadītāja amatā. Vēstuli rotāja vairāk nekā Liepājas teātra 53 darbinieku paraksti, tāpēc viņiem radušās bažas par to, ka var tikt atlaisti. Vai tām ir pamata? "Mans mērķis nav atlaist cilvēkus. Neesmu domājis, ka kāds būtu idejiskas pārliecības dēļ jāoperē ārā," atbildēja H.Laukšteins.

Strādās, nevis tikai pamēģinās

Kāpēc izvēlējās tieši Herbertu Laukšteinu? Ar ko viņš bijis labāks par citiem? Kāpēc pirms viņa pasludināšanas amatā netika noskaidrotas darbinieku domas par viņu? Ar šiem jautājumiem devāmies uz Kultūras pārvaldi pie tās vadītājas Leldes Vīksnas. Viņa atgādināja, ka konkursam uz Liepājas teātra direktora vietu kopā bija pieteikušies 11 pretendenti no dažādām pilsētām un arī dažādu profesiju pārstāvji – pārdevējas, skolotājas, tirdzniecības aģenti un menedžeri. Pēc CV atlases otrajai kārtai izvirzīti pieci cilvēki, viens no viņiem atteicis pats savu kandidatūru. Pēc tikšanās ar visiem četriem komisija par labāko atzinusi Herbertu Laukšteinu.

"Šie četri bija rīdzinieki, Herberts Laukšteins vienīgais bija liepājnieks. Herberta Laukšteina pirmais pluss bija izglītība teātra jomā, otrais – 11 gadu ilgā pieredze starptautiskā uzņēmumā, kur viņa tiešie uzdevumi bija organizēt komandu, veidot mārketinga, menedžmenta stratēģiju, vadīt šā uzņēmuma Baltijas pārstāvniecību. Turklāt Herberts Laukšteins ir liepājnieks, viņam šeit ir dzīvoklis, nopietna piesaiste Liepājai," pamatoja L.Vīksna. Viņa pastāstīja, ka viens no aspektiem, kas biedējis komisiju, bijis pārliecības trūkums, ka pārējie četri cilvēki ir gatavi pārcelties uz Liepāju. Bet teātris nevar riskēt, ka cilvēks izdomās kādu laiku pamēģināt, bet, sapratis, ka tas nav tas, ko vēlas, atteiksies no šī amata. " Par Laukšteinu visiem komisijas locekļiem bija sajūta un pārliecība, ka viņš nācis strādāt, nevis pamēģināt strādāt," sacīja L.Vīksna.

 

Liepājas teātra aktieru un darbinieku viedokli par jauniecelto direktoru, kā arī plašāku Liepājas Kultūras pārvaldes vadītājas Leldes Vīksnas komentāru lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 10.decembra numurā Initas Gūtmanes publikācijā.

Viens no Herberta Laukšteina pirmajiem uzdevumiem ir iepazīt darbiniekus un viņu pienākumus.

  • Komentāri (39)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!