Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 21. aprīlis

+8°C
Vējš: R 8.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Anastasija, Marģers

Jaunas liecības par gleznotāju Hariju Ēberšteinu Liepājas muzejā  (1)

Atslēgvārdi liepājas muzejs

Pagājušā gada pavasarī Liepājas muzejs saņēma dāvinājumu no Luda Bērziņa memoriālā privātā muzeja. Tā bija glezna, bet tās autors – cienījamā teologa, pedagoga, folklorista un dzejnieka znots, Liepājā dzimušais gleznotājs Harijs Ēberšteins. Tagad muzejā saņemtas vēl sešas mākslinieka gleznas no tām, kuras 1993. gadā un 1994. gadā Luda Bērziņa memoriālajam muzejam dāvājusi gleznotāja sieva Irēne Ēberšteina.

Līdztekus mākslas darbiem Liepājas muzeja krājums papildinājies arī ar nozīmīgiem mākslinieka biogrāfiskajiem materiāliem: fotogrāfijām, iespieddarbiem, gleznu fotoreprodukcijām.

Ēberšteina mūžs nebija garš – tikai 58 gadi, bet daiļrades ceļš – savdabīgs un īpatnējs, atrodot tikai sev raksturīgu vietu starp liepājniekiem, kuru māksla saistīta ar kādu no trimdas zemēm. Ēberšteinam tā bija Venecuēla.  Harijs Ēberšteins (pēc kristību apliecības – Hermanis Eberšteins) dzimis Liepājā 1906. gada 3. aprīlī. Vecāki ātri vien pārceļas uz Pēterpili, lai 1920. gadā atgrieztos Latvijā. Šeit Harijs pabeidz ģimnāziju un iestājas Latvijas Universitātes arhitektūras fakultātē, taču studijas pārtrauc.

Sajutis aicinājumu gleznot, viņš dodas uz Beļģiju, iestājas Briseles karaliskajā mākslas akadēmijā, kuru ar zelta medaļu pabeidz 1932. gadā. Pēc trīs gadiem Briselē tiek sarīkota pirmā lielākā Harija Ēberšteina personālizstāde. Beļģu prese to novērtē ļoti atzinīgi.

Latvijā notikušas divas mākslinieka personālizstādes. 1939. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā jaunais mākslinieks izstāda 30 gleznas. Tie ir galvenokārt portreti un figurālā žanra darbi. Otrā personālizstāde notiek 1943. gadā. Nākamajā gadā mākslinieks emigrē uz Vāciju. 1947. gadā Bāden – Bādenē Harijs Ēberšteins ar 21 gleznu piedalās izstādē kopā ar Jāni Kalmīti un Veroniku Janelsiņu – Eglīti. Ievadu izstādes katalogam uzraksta Anšlavs Eglītis.

Liepājas muzeja krājumā tagad atrodas retums – viena no šajā izstādē eksponētajām mākslinieka gleznām. Tā ir 1947. gadā tapusī „Mātes jūtas”. Arī izstādes kataloga eksemplāri.

1948. gada 31. janvārī Harijs Ēberšteins Emmendingā salaulājas ar profesora Luda Bērziņa meitu Irēni. Arī par šo nozīmīgo notikumu abu dzīvē Liepājas muzejā tagad ir divas liecības. Tā ir laulību ceremonijas dziesmu lapiņa un fotogrāfija ar jauno pāri tuvinieku vidū.

1950. gadā Ēberšteinu ģimene pārceļas uz Venecuēlu, un jau pēc pāris gadiem Karakasas mākslas muzejā ar panākumiem tiek sarīkota mākslinieka darbu izstāde, eksponējot 41 gleznu. Arī turpmākajos gados viņa izstāžu darbība ir aktīva un piesātināta. Bet mūža nogalē Harijs Ēberšteins pievērsies zinātnisko un botānisko grāmatu ilustrēšanai.

Gleznotājs miris 1964. gada 19. augustā Karakasā un apbedīts Karakasas dienvidu kapsētā. 1995. gada septembrī Latvijas Mākslas akadēmijā notika Harija Ēberšteina piemiņas izstāde „Atgriešanās”. Tajā bija eksponēti galvenokārt Venecuēlas perioda darbi.

Uļa Gintnere,
Liepājas muzeja kultūrvēstures nodaļas vadītāja 

Jāņa Gintnera foto

Harijs Ēberšteins. “Mātes jūtas”. 1947.gads.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!