“Te ir tāda mazpilsētas sajūta,” saka fotogrāfs un Jaunliepājas patriots Mārtiņš Sīlis. To, kā viņš redz un sajūt šo Liepājas daļu, var apskatīt personālizstādē “Jaunliepāja – pilsēta sevī” Liepājas muzeja lielajā zālē.

Fotogrāfa Mārtiņa Sīļa Jaunliepājas mīlestība sākusies pirms gadiem pieciem, ne uzreiz. “Man patīk doties pastaigās. Pēc pusdienām. Kad es eju, man labāk rit domas par darba lietām un ne tikai,” stāsta fotogrāfs un Jaunliepājā esošā Liepājas Olimpiskā centra mārketinga vadītājs. “Tuvākā vieta, kur izmest kādu līkumu, ir Jaunliepāja. Eju un skatos: o, te ir interesanta sajūta – ka esi Liepājā, tai pašā laikā ne. Parasti no Olimpiskā centra uz pilsētas centru eju diezgan ātri. Pa Jaunliepāju neapzināti eju lēnāk.”

Mārtiņš sācis pētīt Jaunliepāju, ko sauc par pilsētu sevī. Tās vēsturi, uzplaukumu, 19. gadsimta norises, arhitektūru. “Visinteresantākā lieta vismaz man pašam ir dažādās kartes, kas rāda, kāda Jaunliepāja bijusi plānota, kā tā ir attīstījusies un kāda tā ir šobrīd,” atklāj fotogrāfs. “Un ir jau arī nākotnes plāni. Gan Būvvalde ir domājusi, gan daži RTU studenti ir taisījuši. Tā ka nav tikai pagātne un tagadne, ir arī skatījums nākotnē.” Viņaprāt, Jaunliepāju cilvēki šodien novērtē vairāk nekā vēl pirms dažiem gadiem un pat meklē, kur var atrast kādu dzīvokli vai māju, ko padarīt par savu. “Visa infrastruktūra ir pateicīga. Ir skola, Olimpiskais centrs, veikali, iet garām tramvajs, ir stacija. Faktiski viss ir turpat blakus. Ir daudz ērtāk dzīvot šādā vietā nekā kādā no jaunajiem mikrorajoniem.” Starp citu, arī M. Sīlis pats, iespējams, kļūs par jaunliepājnieku.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.septembra numurā.

#kvards-20160913-09#

18Skatīt galeriju