Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. oktobris

Vārdadiena: Airisa, Irīda, Īrisa

Jubileja gan festivālam, gan ērģelēm

Atslēgvārdi Mikus Dzenītis | izstāde | ērģeļmūzikas festivāls

Kafejnīcā "Darbnīca" apskatāma ērģeļu vēsturnieka Mikus Dzenīša sagatavotā izstāde "Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās" par dievnama ērģeļu būvniecības vēsturi. Tā ievada 15. starptautisko Liepājas ērģeļmūzikas festivālu, kurā šogad viesosies latviešu, poļu un čehu ērģelnieki, tiks atjaunota nakts koncerta tradīcija un kuram par godu iecerēts izdot kompaktdisku.

"Mēs šogad atzīmējam divas jubilejas. Viena ir 15. gads, kopš iedibināts ērģeļmūzikas festivāls. Un otra jubileja ir festivāla galvenajam instrumentam – pasaulē lielākajām mehāniskajām ērģelēm, kurām šogad aprit 130 gadu, kopš to uzbūvēšanas pirmoreiz," festivāla preses konferencē sacīja rīkotāja, nodibinājuma "Via Cultura" vadītāja Dace Bluķe.

Jubilejas festivāls tika atklāts ar izstādi "Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās". Tajā apskatāmi ērģeļu vēsturnieka Mikus Dzenīša izpētītie materiāli par pasaulē nozīmīgā instrumenta būvniecības gaitu. "Šeit ir tikai viena daļa no dokumentiem, ko izdevies atrast, bet ļoti iezīmīga, kas savā ziņā uzskatāmi parāda unikālo ērģeļu būves būtiskākos stūrakmeņus. M. Dzenītis uzsver, ka tās ir unikālas ne tikai ar faktu, ka tās ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē, bet arī ar to, ka instrumentu būvējuši pavisam kopā pieci ērģeļbūvētāji – Johans Heinrihs Joahims, augstu vērtētais Heinrihs Andreass Konciuss, tēvs un dēls Hermaņi un Šcecinas ērģeļbūvētājs Barnims Grīnebergs. "Es domāju, tādu gadījumu nav pārāk daudz pasaules ērģeļbūves praksē," viņš atzina. "Visi ērģeļbūvētāji šeit ir pieminēti un atklāti ar tiem dokumentiem, ko viņi ir atstājuši." Lielākā daļa pētniecības norisinājās Sv. Trīsvienības katedrāles arhīvā, bet vērtīgas liecības atrastas arī Latvijas valsts vēstures arhīvā un izmantots daudz periodikas materiālu.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 8.septembra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!