Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 20. septembris

+14°C
Vējš: A 2.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ginters, Guntra, Marianna

Jurģis Skulme par Jāni Tamužu

Atslēgvārdi izstāde | muzejs

19.martā plkst. 15 Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos”, K. Ukstiņa ielā 7/9 notiks sarīkojums, kurā mākslinieks un mākslas vēsturnieks Jurģis Skulme ar pētnieka un mākslinieka izjūtu raksturos Jāņa Tamuža (1896 – 1991)  mākslas mantojumu. Liepājas muzeja nodaļā „Liepāja okupāciju režīmos” pašlaik apskatāma mākslinieka Jāņa Tamuža piemiņas izstāde.

Kā sacīja Liepājas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere, kā pirms gandrīz 20 gadiem, atkal satiksies divas izcilas personības - ecēšu nesējs, vircas vedējs un akmeņu vācējs Jānis Tamužs un viņa dzīves un mākslas ceļa līdzzinātājs un tālāk paudējs Jurģis Skulme.

Šī tikšanās, kuras iemesls bija vien tas, ka Tamužs savulaik bija Ugas Skulmes audzēknis, bet viņa dēlam Jurģim Skulmem tikšanās ar tēva skolniekiem vienmēr bijusi saistoša un interesanta, rezultāts bija vairākas sirmajam Medzes zemniekam un māksliniekam veltītas publikācijas un viņa darbu izstādes Liepājā un Rīgā.

Viņus abus vieno drosme paust patiesību. Spēja panest šķietami nepanesamo. Katram savā laikā. Jānim Tamužam, esot Pirmā pasaules kara ierakumos un topot fiziski sakropļotam, bet pēc Otrā pasaules kara, piedzīvojot kolektivizāciju, savos zīmējumos atstāt laikmeta liecību. Jurģim Skulmem, 1977. gada rudenī tiekot tiesātam par padomju režīma kritiku un izciešot sodu divarpus gadu labošanas darbu nometnē, topot reabilitētam 1994. gadā.

Kad 1988. gada sākumā gleznotājs un mākslas vēsturnieks Jurģis Skulme satikās ar Jāni Tamužu, 92 gadus vecais slimais sirmgalvis mūža izskaņā, pats par sevi sakot: es jau šinī pasaulē vairs neskaitos, Skulmes personā ieguva smalkjūtīgu, erudītu savas mākslas pētnieku, dzīves ceļa izzinātāju un tālāk paudēju.

Jurģis Skulme raksta: „Jānis Tamužs dzimis Vērgales „Gravās” 1896. gada 22. februārī rentnieka ģimenē. 1906. gadā soda ekspedīcija „Gravas” nodedzina. Tēvs bēguļo, nonāk Argentīnā, tad Paragvajā un Latvijā vairs neatgriežas. Māte viena audzina sešus bērnus. Jānim Tamužam izdodas iegūt izglītību, mācoties Liepājā. 1915. gada augustā viņu mobilizē. 1916. gadā Volīnijā smagi ievaino.

1917. gada martā Jānis Tamužs nonāk latviešu strēlnieku 2. Rīgas pulkā, frontē pie Olaines. Smago Juglas kauju noslēgumā Jānis Tamužs krīt vācu gūstā, kuru aizvada Francijā. 1918. gada novembrī Jānis Tamužs atgriežas dzimtenē, piedalās cīņās pret Bermontu. Tūdaļ pēc kara divi brāļi un māsas dodas pie tēva, nu jau Dona Huana Grave, uz Dienvidameriku.

Jānis Tamužs izšķiras par mākslas apgūšanu Rīgā, līdztekus strādājot dažādus darbus. Sākumā viņš mācās kultūras veicināšanas biedrības studijā, tad trīs gadus glezno un zīmē Ugas Skulmes mākslas studijā, līdz 1926. gadam. Atgriezies Liepājā 1927. gadā, Jānis Tamužs saistās ar vietējiem māksliniekiem, piedalās pirmajā izstādē.

Viņš pelnās ar krāsošanas darbiem, gatavo teātra izrāžu dekorācijas. 1931. gadā viņš izšķiras doties tālajā ceļojumā. Neierasti siltais un mitrais Paragvajas klimats tomēr kļūst grūti panesams, un nepaiet ne gads, kad Jānis Tamužs pošas atpakaļ. Amerikas ceļojuma laikā viņš daudz zīmē.

…pēc kādiem 8 mēnešiem viņš atgriežas Latvijā. Jāstrādā visdažādākie darbi – par krāsotāju, pie māju būvēm, par laukstrādnieku. Līdztekus tam regulāri tiek gleznots. Gadiem ilgi Jāni Tamužu nomoka kara laika ievainojuma sekas – smagas kāju sāpes. Neveselība un nenoteiktais dzīvesveids kavē nodibināt savu ģimeni.

1940. gadā viņš uz visiem laikiem apmetas pie tēva jaunības drauga Jāņa Šterna Medzē. Jānis Tamužs kļūst laukstrādnieks, bet brīvajos brīžos, arī naktīs, zīmē.

Kad Latviju atkal skar kara iznīcinošā elpa, Jānis Tamužs itin kā atgūstas. Mākslinieka pieklusuma laiku nomaina dziņa rīkoties, paša skatīto izteikt zīmējumos.   Kara noslēgums un pēc visa tā sekojošās norises rada jaunas aktivitātes Jāņa Tamuža mākslinieka darbā. Tieši šajā laikā rodas viņa izcilākie sasniegumi, uzsvēra Uļa Gintnere.

Pats Jānis Tamužs 1988. gadā stāstīja: „ Un tā es to parādīju. Lai nepazustu tas, kas to laiku parāda, kas par laiku bija, kad kolhozi bija, to nožēlojamo dzīvīti, to nožēlojamo dzīvīti. Vai ir kāds zīmējums, kāds vārds, kas to parāda? Taču nav. Bet tauta desmitiem gadu dzīvoja šinī atmosfērā. Tauta dzīvoja, viņai nebija citas izejas, kā dzīvot. Es tikai parādu savu un tautas dzīvošanu, vairāk nekā”.

Viņa ļoti apjomīgais, lielāko tiesu pēckara gadu dzimtās puses lauku dzīvei veltīto zīmējumu klāsts, tikpat kā nevienam nebija pazīstams. Raizējoties par šo darbu likteni, kā pats Jānis Tamužs izsakās – savu īsto dzīvi – viss mākslas mantojums – vairāk nekā 200 atsevišķu zīmējumu, kā arī zīmējumus albūmos  - bez atlīdzības 1988. gadā nodod Liepājas muzejam.

Liepājas muzejs
Jānis Tamužs. Akmeņu vācēji.(Pašportrets).
Reproducējis Jānis Gintners

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!