Muzeja nodaļā “Liepāja okupāciju režīmos” var apskatīt mākslinieka Jāņa Tamuža piemiņas izstādi. Tās fonā notika mākslinieka un mākslas vēsturnieka Jurģa Skulmes stāstījums par sastapšanos ar mākslinieku, par viņa dzīves gājumu, smagajiem pārdzīvojumiem Pirmā pasaules kara laikā, par vācu gūstu, kas aizveda līdz Francijai. Par cīņām pret Bermontu, braucienu pie tēva uz Dienvidameriku, atgriešanos un mākslas mācībām.

Jānis Tamužs savulaik bijis Ugas Skulmes audzēknis, bet viņa dēlam Jurģim Skulmem tikšanās ar tēva skolniekiem vienmēr bijusi saistoša un interesanta. Viņi tikās, kad sirmajam māksliniekam jau bija vairāk nekā deviņdesmit gadu.

“Mākslinieks par katru no saviem darbiem varēja kolorīti pastāstīt. Viņam bija interesanta valoda, tieša attieksme pret notikumiem. Viņš bija figurālists, nevis ainavists. Viens no tiem māksliniekiem, kas dokumentējis dzīvi pēckara Latvijā, kolhozu dzīvi, vēlēšanu norisi. Viņš zīmēja uz skolas burtnīcu lapām ar zīmuli un tinti. Varētu domāt, ka tas ir tik naivi un vienkārši, bet darbos izpaužas tāds dziļums, tajos var just mākslinieka dvēseli,” sacīja Jurģis Skulme. Mākslas vēsturnieks sirmajam Medzes zemniekam un māksliniekam veltījis publikācijas.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Mākslinieks un mākslas vēsturnieks Jurģis Skulme: “Jāņa Tamuža darbu vienkāršībā var just mākslinieka dvēseli.”