Liepājas muzeja mazajā zālē māksliniece, mākslas pedagoģe Dzintra Rozentāle rāda savu pūru – gan darbus, kas tapuši senāk, pat 1975. gadā, gan lielākoties pēdējos divos gados sastrādāto – redzēto, sastapto, izjusto. Darbi apkopoti personālizstādē “Ir laiks”.

Dzintra Rozentāle 1975. gadā absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, bijusi mākslinieka Matīsa Zavicka skolniece. Augstāko izglītību kā mākslas pasākumu organizatore ieguvusi toreizējā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Ieguvusi arī vidējās izglītības skolotāja kvalifikāciju. Nozīmīgs darba cēliens aizvadīts mākslas skolā un Liepājas muzejā, kur iekārtota ne viena vien izstāde. Māksliniece ilustrējusi vairākas pasaku un dzejoļu grāmatas bērniem un pieaugušajiem.

Izstādēs Dz. Rozentāle piedalās kopš 1975. gada un līdz šim sarīkojusi 17 personālizstādes. Pēdējai no tām dots nosaukums “Ir laiks”. Kad bijis jāstrādā mākslas skolā, laika radošam darbam trūcis. Jau vairākus gadus viņa skolā vairs nestrādā. “Tagad man ir laiks un es varu tiešām darīt, ko gribu pa īstam,” viņa stāsta un teic, ka darba skolā nemaz nepietrūkstot. “Nē. Man ļoti patīk. Kā profesors teica, esmu kaķis, kas staigā, kur patīk. Perfekti,” Rozentāles kundze atsaucas uz Alda Kļaviņa trāpīgi izteikto raksturojumu.

Muzeja mazo zāli piepilda dažādās tehnikās izpildīti darbi – eļļas un akvareļa gleznas, pasteļi, zīmējumi un karikatūras, arī apgleznots zīds. Tie atklāj, kādi posmi izdzīvoti mākslinieces radošajā dzīvē. “Ir bijuši dažādi periodi. Un pēdējos gados man ļoti patīk iela, tāpēc ka tā ātri mainās,” māksliniece stāsta un rāda uz darbiem pie sienām. Piemēram, Baznīcas un Bāriņu ielas stūris, kur tagad saimnieko veikals “Gandrs”. Gleznā var redzēt, ka agrāk tur bijusi zālīte, tagad ir bruģītis un metāla vārti. Mīļa ir jūra. Viņa atklājusi, ka Karostā ir pavisam citāda jūra nekā centrā, “pilnīgi citas gaismas, krāsas”. Tas fiksēts gleznā. Beberliņi, Dienvidrietumi, veloceliņš, Nīca – tās ir vietas, kuras mākslinieces acīm ieraudzīt izstādē. Arī ziedi un pievilcīgi akti.

“Pati iekārtoju ekspozīciju. Protams, profesoru Kļaviņu uzaicināju, mana draudzene Dzintra Vīriņa vairāk atlasīja manas karikatūras, kuras es ilgu laiku tik tiešām nerādīju, bet mani tuvākie zināja, ka ar to nodarbojos,” viņa pastāsta. “Kad strādāju skolā un bija kāda sapulce, kas mani mazāk interesē, es vienkārši zīmēju. Ja kādā stūrī sāka smieties, visiem bija skaidrs, par ko ir runa.”

Lai gan izstāde pieteikta kā retrospektīva, senāku darbu tajā maz. “Es mazliet pārsteidzos, kad pieteicu, ka tā būs retrospekcija,” Dzintra Rozentāle pasmaida. Lielākoties izstādē tomēr esot pēdējo divu gadu darbi. Tajos strādāts cītīgi, un daudz darbu palicis pāri. Bet māksliniece rudens pusē sola vēl vienu personālizstādi – no šajā neiekļautajiem darbiem.

Bet izstāde “Ir laiks” Liepājas muzejā skatāma līdz 30. jūlijam.