Kara orķestra simtgades stāsts
"Kurzemes Vārds"
“Kara orķestrim šogad aprit 100 gadi,” saka Liepājas muzeja filiāles “Liepāja okupāciju režīmos” vadītāja Sandra Šēniņa. Tā pirmsākumi meklējami 1919. gada 6. februārī, kad jaunformējamo spēku komandieris kapteinis Ludvigs Bolšteins izdeva pavēli Nr. 11, kurā uzdeva brīvprātīgo 11. otai formēt muzikantu komandu.
Atjaunotās Latvijas laikā, sākot no 1992. gada, Liepājā pastāvēja obligātā militārā dienesta matrožu orķestris, kuru vadīja bocmanis Vilnis Mellums. Matroži muzicēja no dienesta brīvajā laikā, un šī orķestra sastāvs bija ļoti mainīgs. Katru gadu obligātajā militārajā dienestā esošo mūziķu sastāvs nomainījās gandrīz pilnīgi, tomēr viņi spēja nodrošināt vienkāršākās ceremonijas Liepājā, Ventspilī un dažreiz pat Rīgā: spēlēja dažādu valstu himnas, ceremoniju maršus u.c. “Armija saistās ne tikai ar karošanu, dvēselei arī ko vajag. Jau izsenis karavīri brīvajā laikā dziedāja, zaļumballēs dancoja, kur tad citur lai meiteni izdancina?” stāsta vēstures mīļotājs Juris Raķis, kurš ar paša apkopotu vēsturisko materiālu piedalās muzeja rīkotajā izstādē “Tauru skaņās kad viļņojas gaiss. Ieskats Liepājas kara orķestru vēsturē”.
Nākamais nopietnais solis Latvijas militāro orķestru attīstībā notika 1995. gada 1. jūnijā, kad aizsardzības ministrs apstiprināja Jūras spēku orķestra štatu. Pēc profesionālā orķestra nodibināšanas 1995. gadā daļa no matrožiem pārgāja virsdienestā, un tā pamazām izveidojās 35 cilvēku liela spēcīga profesionāla vienība Liepājā. 1995. gada 6. jūnijs ir Latvijas Republikas Jūras spēku orķestra dzimšanas diena.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” pielikuma “Piektdiena Klāt!” 28.jūnija numurā.
#kvards-20190628-15#