“Ja ģimenē ir kāda spēcīga personība, tā dod pārējiem vēlmi tiekties uz ko vairāk, kalpo kā paraugs. Tieši tā tas ir arī mūsu gadījumā,” saka Antra Siliņa, Latvijas pirmā kartogrāfa Matīsa Siliņa radiniece. Arī viņu dzimtas stāsts pavisam nesen apkopots grāmatā un līdzās 11 citiem stāstiem apskatāms izstādē “Dzimtas grāmata” Latviešu biedrības namā.

“Sava ceļa gājējs” ir viena no Siliņu dzimtas svarīgākajām grāmatām, jo tā stāsta par vienu no viņu priekštečiem – Matīsu Siliņu, bērnu vecvecvectēvu, etnogrāfu un aktīvu kultūras darbinieku, kurš pārstāvēja arī jaunlatviešus un palīdzēja celt latviešu tautas pašapziņu. 19. gadsimtā viņš izveidoja pirmo detalizēto Latvijas karti, kur minējis vēl nenodibinātās Latvijas vārdu, kā arī palīdzējis Krišjānim Baronam apkopot “Latvju dainas”. “Tieši šādu stāstu dēļ iesaku visiem veidot gada grāmatas, pierakstīt būtiskākos notikumus, lai atstātu šīs atmiņas nākamajai paaudzei. Viss, ko mēs palaižam pagātnē, ļoti ātri izzūd. Dzimtā jābūt vismaz vienam cilvēkam, kārtīgam dzimtas patriotam, kurš apzinās, ka viņš ir savas dzimtas stāsta glabātājs un dara to ar īpašu misiju, tad šie stāsti turpinās dzīvot. Ticu, ka tas mums liks labāk apzināties pašiem sevi un savu vērtību. Latvijai tas ir vajadzīgs,” saka A. Siliņa.

Liepājas Latviešu biedrības nama zālē apskatāmi vairāki šādi stāsti, viens paslēpies aiz mazas un sadzeltējušas lūgšanu grāmatiņas, cits atdusas smagnējā un biezā dzimtas grāmatā. Katrs no tiem uzbur ainu par pagājušo: viens liek iztaisnot muguru, cits skumji nopūsties. Lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” veidotā izstāde tapusi ar mērķi rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu. Tās pamatā ir vairāki neparasti un emocionāli Latvijas dzimtu stāsti, kas apkopoti ne tikai rakstiski, bet arī videomateriālā, kuru iespējams noskatīties, apmeklējot ekspozīciju.

Projekta “Bibliotēka” vadītāja Laima Zēmele ir gandarīta, ka konkurss izpelnījies tik lielu atsaucību un tik daudzas ģimenes Latvijā uzdrošinājušās dalīties ar savu dzimtas relikviju – grāmatu. “Katra ģimene, katra cilvēka bibliotēka ir tikpat unikāla, cik viņš pats, turklāt tā ļauj daudz uzzināt arī par pašu cilvēku un viņa dzimtu, tās vērtībām,” piebilst L. Zēmele.

19Skatīt galeriju