Kāzu modes vēstures autentiskie stāsti Aleksandra Vasiļjeva izstādē
Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē šobrīd apskatāma vēsturiska kāzu tērpu izstāde ”Mirklis pirms”. Izstādi muzejs veidojis sadarbībā ar modes vēsturnieka ”Aleksandra Vasiļjeva fondu” un scenogrāfi Annu Heinrihsoni. Atklāšanas laikā bija iespēja aprunāties arī ar pašu kolekcijas īpašnieku Aleksandru Vasiļjevu.
liepajniekiem.lv
Pērnās nedēļas izskaņā muzeju pildīja mākslas un modes cienītāji, kas ar nepacietību gaidīja kolekcionāra ierašanos.
Aplausu vētras ieskauts, A. Vasiļjevs sveicināja apmeklētājus latviešu valodā, tomēr tālāko uzrunu turpināja angļu mēlē.
Muzejs ar vēsturnieku sadarbojies jau daudzreiz, un muzeja direktore Dace Kārkla atzina, ka katra no šīm izstādēm ir bijusi īpaša un pārdomāta.
”Pirmo reizi Liepājā es iegriezos 1972. gadā, un kopš tā laika es apbrīnoju šīs pilsētas īpašo skaistumu.
Man gribētos domāt, ka mūsu kopīgās izstādes kalpo kā magnēts, lai piesaistītu mākslas mīļotājus ne tikai no visas Latvijas, bet arī no kaimiņvalstīm.
Mūsu fonds atrodas Lietuvā, kolekcijā ir 500 tūkstoši priekšmetu – tērpu, aksesuāru, fotogrāfiju un citu mākslas darbu, kas jau ir izstādīti 270 izstādēs,” lepojas A. Vasiļjevs.
Izstāde ”Mirklis pirms” apmeklētājus iepazīstina ar kāzu tērpu aksesuāriem un kāzu ģērbšanās tradīcijām Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, tā vairāk vēsta nevis par kāzu tradīcijām, bet to, cik nozīmīgs šis tērps ir katras sievietes dzīvē, līdz vissmalkākajām detaļām.
”Kāzu tērps ataino ne tikai sievietes vērtības, reliģiskās pārliecības un rocību, bet arī to, ka sieviete atvadās no savas iepriekšējās dzīves un sāk pilnīgi jaunu dzīves periodu, tāds ir galvenais izstādes koncepts,” stāsta D. Kārkla.
”Šis ir periods, kurš visvairāk tiek asociēts tieši ar baltu krāsu kāzu tērpos. 16., 17. un 18. gadsimtā kāzu kleitas bija daudzkrāsainas. Agrāk līgavas kāzām izvēlējās kādu no savām esošajām, vislabākajām kleitām, tā varēja būt jebkurā krāsā. Baltās kleitas dzima tikai Napoleona laikā. Toreiz dāmas vēlējās līdzināties marmora skulptūrām.
Napoleona māsa bija pirmā dāma, kura savām kāzām izvēlējās baltu krāsu. Tā kā kāzu tērpi nav pakļauti modernismam, baltā krāsa ir saglabājusies līdz mūsdienām.
Izstādē apskatāmās kleitas ir baltā, krēma vai šampanieša krāsā,” vēsturi skaidro A. Vasiļjevs.
D. Kārkla atzinīgi vērtēja ne vien muzeja radošās komandas darbu, bet arī mākslinieces A. Heinrihsones lielo ieguldījumu, jo tieši viņai izdevies panākt to, ka pati izstāde kļuvusi par veselu mākslas darbu.
A. Heinrihsone atzina, ka izstādes iekārtošana aizņēma daudz laika, nācās ziedot pat nakts stundas, tāpēc ir pateicīga muzeja komandai, kas pašaizliedzīgi plecu pie pleca darbojās, līdz gala rezultāts bija tieši tāds, kādu viņa to bija iztēlojusies, īpašu paldies veltot Mārtiņam Feldmanim, izstādes gaismotājam.
”Man kā darbaholiķim pats process mēdz būt aizraujošāks par gala notikumu.
Visīpašākais, manuprāt, ir tas, ka tie ir autentiski tērpi, kas tiešām bija vilkti mugurā kāzu dienās, tas nav inscenēts.
Tajos saglabājušās to cilvēku atmiņas,” sajūtās dalās māksliniece.
Pēc izstādes atklāšanas A. Vasiļjevs aicināja klātesošos aizraujošā ekskursijā kāzu modes vēsturē, kur skaidroja visu sev ierastā manierē – ar humoru un daudziem aizraujošiem stāstiem.
Izstāde ”Mirklis pirms” Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē būs skatāma līdz 10. septembrim.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
