Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 21. septembris

+19°C
Vējš: D 7.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Mariss, Matīss, Modris

Ķekatas, ļekatas ziemas saulgriežos

Atslēgvārdi atštaukas

Daudzu Eiropas, bet īpaši Baltijas valstu tautu kultūrā līdzās sadzīvo un bagātīgi tiek svinēti gan pagāniskie ziemas saulgrieži, gan arī kristīgie Ziemassvētki. Latviešu gadskārtā Ziemassvētki ieņem ievērojamu vietu, un svinības ilgst četras dienas, kas Gregorija kalendārā iekrīt laikā no 20. līdz 23. decembrim, kad ir visgarākā nakts. Gadskārtas svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām, izņemot Ziemassvētkus, kas vienīgie nosaukti par svētkiem.

 Svētki atvasināti no vārda svēts ar pirmatnējo nozīmi – balts, tīrs, spodrs, gaišs, kas parāda Ziemassvētku vissenāko un dziļāko saturu.

No Mārtiņiem līdz pat Metenim latvieši gājuši masku jeb viepļu gājienos. To nosaukumi un parašas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets. Kurzemē tās ir ķekatas, Zemgalē – budēļi, Latgalē – kaladnieki. Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u.c. Gājieni dodas no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami raksturīgas dziesmas ar piedziedājumiem kaladō, tōtari, duidō, olilō, kūčō u.c.

"Galvenais – jābūt lielam troksnim," smej folkloras kopas "Atštaukas" vadītāja Ināra Kalnarāja. "Nedrīkst aizmirst, ka ķekatas saimniekiem jālaiž sētā, istabā, citādi svētība, veselība, auglība nenāks iekšā. Pazīstamākās ķekatnieku maskas mūspusē ir lācis, čigāns, zirgs, kaza, dzērve, arī Nāve, Velns, Laima, Ragana un citi. Saulgriežos arī vareni jāēd un jādzer. Trešdien, 26.decembrī, mēs "Namīnā" uz Ziemassvētku balli aicinām visus interesantus, jo atkal notiks jaunrades darbnīcas un dažādi jauki pārsteigumi."

Aktrišu folkloras kopa "Atštaukas"  jau vairākus gadus ir pazīstama ne tikai Liepājā, bet tuvu un tālu arī Latvijas novados un pat ārpus mūsu valsts robežām. Pašlaik – ziemas saulgriežu laikā – atštaukām darba pilnas rokas, pulcējot savās mājās, folkloras centrā "Namīns", zinātkāros no mazulīšiem, skolu audzēkņiem līdz kuplām ģimenēm, mācot viņiem gadskārtu un godu gudrības, ierādot, kā maskas un pušķojumi darināmi un rotaļas vedamas, dziesmas dziedamas. Šajās dienās atštaukas dodas ķekatās arī pie vientuļiem cilvēkiem pansionātos, iet tautās lielveikalos, pilsētas ielās un laukumos.

"Kurzemes Vārds"

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Kultūra

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!