Grāmatas atvēršanas svētki notiks 18. novembrī pulksten 13 Kazdangas kultūras namā, 19. novembrī pulksten 15 Aizputes bibliotēkā, 20. novembrī pulksten 15 Priekules bibliotēkā, 21. novembrī pulksten 17 Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā un 23. novembrī pulksten 17 Rīgā, Okupācijas muzejā.

Svētkus ar savu klātbūtni pagodinās grāmatas autore Džēna Kuplis un Ēvalda Rimbenieka mazdēls Ēvalds Kuplis, svētku viesus Kazdangā priecēs Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts, savukārt citviet – orķestra koncertmeistares Līgas Baltābolas solo uzstāšanās.

Ieeja bez maksas.

Novembra vidū izdevniecība “KALA Raksti” sadarbībā ar rakstnieci Džēnu Kuplis no Austrālijas laiž klajā grāmatu par Ēvaldu Rimbenieku (1888–1943) – “Jērs un lauva RIMBENIEKS”.

Daudzuprāt, Rimbenieks ir bijis spožākais Liepājas pilsētas mērs, arī Latvijas Republikas Saeimas deputāts un finanšu ministrs, kā arī skolotājs un garīdznieks, mūziķis, dzejnieks un mecenāts.

Šī vīra dzīves izskaņa bija traģiska, pateicoties neģēlīgajai padomju varas veiktajai vajāšanai pret neatkarīgās Latvijas patriotiem un garīdzniekiem.

1922. gadā pārņemot Liepājas pilsētas grožus, Rimbenieks noplicināto pašvaldību virzīja uz plaukstošu ekonomiku, attīstot ne tikai jaunas ražošanas nozares, bet arī taisnīgu sociālā atbalsta sistēmu un veicinot pilsētas kultūras dzīves uzplaukumu.

Grāmata nav politikas vēstures stāsts, bet drīzāk gan stāstījums par ļoti īpaša cilvēka godaprātu un nelokāmību politisku pārmaiņu virpulī.

Par grāmatu ir jāpateicas Ēvalda Rimbenieka mazdēla sievai Džēnai Kuplis no Tasmānijas salas.

Kuplis kundze apjomīgo darbu sāka, lai atstātu piemiņas izdevumu par izcilo vīru Rimbenieka ģimenei, vienlaikus grāmata ļaus labāk iepazīt šo politiķi un garīdznieku gan viņa novadniekiem, gan plašai Latvijas sabiedrībai.

Turklāt stāsts par Rimbenieku un viņa ieguldījumu Liepājas un Dienvidkurzemes attīstībā sniedz bagātīgu ieskatu Latvijas sarežģītajā vēsturē 20. gadsimta pirmajā pusē.

Autores stāstījumu papildina un ilustrē gan bagātīga fotoattēlu galerija, gan Ēvalda Rimbenieka bērnības un darba gaitu atmiņas, gan citāti no viņa laika un mūsdienu periodikas izdevumiem.

Grāmatas 15. nodaļa sniedz ieskatu Rimbenieka sarakstē ar viņa bērniem – meitu Augusti un dēlu Monvīdu.

Latvijā ir ienākusi padomju vara, Liepājas pilsētas mērs ir atstādināts no amata, prese, kurai jāsludina jaunās varas propaganda, bijušo pilsētas saimnieku ķengā un zākā, bet vēstulēs nemana ne naida, ne kāres atriebties.

Tā vietā Rimbenieks saviem bērniem tostarp raksta: “Daudz ko var salauzt un sabojāt, ne tikai priekš dzīves, bet arī priekš mūžības. Bet mūžība nu ir tāds vārds, kurš jaunībā vēl maz ko nozīmē; dzīvei ritot uz priekšu, viņš gan top svarīgāks un nozīmīgāks, bet savu īsto nozīmi un svaru viņš mums atklās tikai tanī brīdī, kad sacīsim pasaulei ardievas. [..] Dzīsimies visi pēc gudras un dievbijīgas sirds, bet to iegūsim, apdomīgi soļus sperot un rūpīgi pildot savus darbus un pienākumus.”