Rīt, 4. maijā, svinam Latvijas otro dzimšanas dienu. Un tajā kā jau svētkos ikviens aicināts klāt baltu galdautu, pulcēties kopā ģimenēm, draugiem, kaimiņiem, dalīties priekā par brīvību un galdā celt svētku maltīti.

1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Lai gan to var dēvēt par Latvijas otro dzimšanas dienu, sabiedrībā tā, salīdzinot ar 18. novembri, nav iesakņojusies kā svinama valsts svētku diena. Pērn, tuvojoties valsts simtgadei, Latvijas simtgades birojs aicināja 4. maiju saukt par Baltā galdauta svētkiem un rosināja cilvēkus šo dienu pavadīt kā svētkos – pulcēties ģimenes, draugu, kaimiņu lokā, simboliski uzklāt baltu galdautu, sarūpēt maltīti, pabūt kopā, aprunāties, dziedāt, dejot vai citādi priecāties par savu valsti, svinēt savu un Latvijas brīvību. 

Jau otro gadu Baltā galdauta svētkus svin skolās un bērnudārzos, pilsētās un pagastos, ģimenes lokā un lielākā pulkā, klājot galdu mājās, pagalmā vai dodoties svētku piknikā. Liepājā Baltā galdauta svētkus 4. maijā svinēs arī muzejā. Tur Latvijas otro dzimšanas dienu interesenti varēs pavadīt ekspozīcijā “Dienvidkurzemes ļaudis, dzīve un darbs”, kur pie galda aicinās Lejaskurzemes ēdienu pazinēja, grāmatas “Kulinārais mantojums Lejaskurzemē” autore Velta Cīpa un piedāvās nogaršot rūgušpienu ar siļķi, kas uz oglēm cepta avīzē, kartupeļus mundierī ar balto sviestu, liekumu kniblakus jeb desiņas un saldo zupu “Kunkulīne”. Mielastam muzejā gan iepriekš jāpiesakās.

Taču katrs pats mājās uz sava ar baltu galdautu greznotā galda var likt, ko vien sirds vēlas vai iespējas atļauj. Un svarīgāka par to, kas ēdams tiks celts galdā, ir simboliskā doma – kādas vērtības, ierosmes, idejas paši varam celt Latvijas galdā, cik simboliski tīrs ir mūsu baltais galdauts, kas mēs esam savai Latvijai un kas tā mums.