28. novembrī savā 58. dzimšanas dienā mākslinieks, biedrības “Mākslas kolēģi” vadītājs Pēteris Taukulis atklāja personālizstādi “Klusā daba” partijas “Vienotība” biroja telpās. Aiz katras klusās dabas slēpjas cilvēki un viņu attiecības –  uzskata mākslinieks. “To es arī mēģināju atspoguļot bildēs,” viņš saka.

Personālizstādē, kurā Pēteris Taukulis piedāvā 12 pavisam jaunus darbus, viņš uzmanību pievērsis klusajai dabai un cilvēku attiecībām. “Klusā daba citās valodās saucas mirusī daba – nature morte. Latviešu valodā – klusā daba. Uz ko tas norāda? Ka mēs esam niansētāki, jūtīgāki. Mēs spējam saskatīt kaut ko tādu, ko citi nevar,” izstādes atklāšanas uzrunā sacīja mākslinieks. “Daba nemaz nav mirusi, tikai iemigusi un klusē. Aiz katra priekšmeta, ko saucam par kluso dabu, slēpjas cilvēki, jo viņi ir šo priekšmetu veidojuši. Ja ilgāk paskatāmies uz jebkuru priekšmetu, krēslu, ziediem, tad mēs varam iedomāties, ka aiz šiem ziediem slēpjas cilvēku attiecības, jo cilvēki sarunājas savā starpā, lai šos ziedus izaudzētu, lai iekoptu zemi un tā tālāk. To es arī mēģināju atspoguļot bildēs.”

Gandrīz visās klusajās dabās P. Taukulis ir iekļāvis cilvēku sejas, kas atspoguļo tās attiecības, kurās klusās dabas priekšmeti rodas. “Man jau sen bija doma visur atspoguļot cilvēku sejas, tikai bija jāatrisina, kā to tehniski izdarīt,” viņš stāsta. Pēteris skaidro, ka centies atrast paņēmienu, kā gleznās ar kluso dabu panākt priekšmetu un seju tādu kā caurspīdīguma efektu, un izstādē var redzēt gan sākotnējo meklējumu posmu, gan gleznas, kurās vajadzīgais paņēmiens ir atrasts.

12 pavisam jaunu, aptuveni mēneša laikā tapušu gleznu pulkā, šķiet, iemaldījusies kāda daudz senāka glezna – 1993. gadā tapusī “Klusā daba ar “Kurzemes Vārdu””. “Es to tikai tādēļ izliku, lai sasaistītu ar pagātni. Tā ir mana senāka domāšana,” paskaidro P. Taukulis. Šodien viņa izpratne par kluso dabu, priekšmetiskumu esot cita.

Mākslinieks personālizstādei telpas aizrunājis pirms pusgada un speciāli savā dzimšanas dienā. “Es gribēju sev kaut ko uzdāvināt,” viņš stāsta. “Vispār es esmu ļoti slinks, un, ja nav plāna, es kaut ko uzmālēju un nometu stūrī. Ir tāds teiciens, ka darbnīcā visi ir ģēniji, bet izstāžu zālē parādās visi trūkumi.” Tā nu izstādes termiņš mobilizējis radoši strādāt, taču tas neesot bijis grūti, jo koncepcija bijusi skaidra. Un Pēteris glezno vairākus darbus uzreiz. “Un pēc tam pielaboju. Tad, kad tie stāv pieslieti pie senas, es redzu, kas tur jāpamaina,” viņš stāsta un smaidot bilst, ka dažs ir tikai jānomazgā un tad tas gatavs. Mākslinieks arī vērš uzmanību uz to, ka gleznās redzamas tikai cilvēku sejas, bez ausīm, jo tās ir anatomiska detaļa. Turklāt uzgleznotajās cilvēku sejās esot viena nianse. “Es viņus piespiežu smaidīt. Jo katrs cilvēks reizi mūžā, pat vislielākais noziedznieks, Hitlers, Staļins, viņi taču visi ir smaidījuši. Un savās bildēs man visi smaidīs, es nolēmu,” Pēteris pasmaida.

P. Taukuļa personālizstādi “Klusā daba” varēs apskatīt līdz 4. janvārim.

14Skatīt galeriju