24. un 25. oktobrī Liepājas Universitātē notika 4. konference ”Piemares ļaudis un likteņi”, ko organizē Kurzemes Humanitārais institūts, portālu informēja Liepājas Universitātes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece. Divās dienās  četrās sēdēs zinātnieki nolasīja 27 referātus, notika Jura Kriķa grāmatas ”Liepāja. Osta gadsimtu griežos” atvēršanas svētki, un konferences dalībniekiem bija iespēja apskatīt studiju programmas ”Dizains” studentu darbus vairākās izstādēs.

”Piemares ļaudis un likteņi” noslēgumā notika diskusija par kultūras mantojuma saglabāšanu, par ko tās vadītāja Inta Genese-Plaude teica: ”Šī konferences sadaļa veltīta tai kultūras daļai, ko rūsa un kodes nemaitā.”

Par nemateriālās kultūras sarakstu, tā tapšanu un lietām, kas iekļautas nemateriālās kultūras sarakstā, stāstīja Liepājas Universitātes lektore Ilga Skābarde.  Klātesošie uzzināja, ka šajā sarakstā var atrast ne tikai Dziesmu svētkus, un suitu un lībiešu kultūrtelpu, bet arī, piemēram, Siguldas spieķa darināšanas prasmes.

Ar starpnozaru mākslas grupas ”SERDE” aktivitātēm iepazīstināja Signe Pucena, stāstot par starptautisko čuguna mākslas simpoziju un citām darbnīcu un rezidenču centra aktivitātēm. Savukārt Verners Bokums demonstrēja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas iespēju digitālā vidē.

Sarunas noslēgumā diskusijas dalībnieki vienojās, ka kultūras mantojums ir jādokumentē, jo tikai pēcteči pateiks, kas ir svarīgs, kā arī datiem ir jābūt publiski pieejamiem, citādi tam nav jēgas, tomēr ir jābūt skaidriem kritērijiem, pēc kuriem tiek saglabāts kultūras digitālais mantojums, kā arī finansējuma avotiem.